Bernhards, Boriss
2022. gada 20.augusts
07.IV
"Ātrie" neatliekamajam darbam vienmēr gatavi

"Ātrie" neatliekamajam darbam vienmēr gatavi

Ātrās palīdzības mediķiem darbs pašlaik ir paaugstināta riska apstākļos. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra Limbažu punkta vecākā ārsta palīdze Evita Spravņikova gan skaidro, ka ārkārtas apstākļos darbības principi nav mainījušies – ātrie ir tāpat gatavi neatliekamajam darbam kā līdz šim. Ikdiena ir tā pati un tomēr cita.

– Atšķirība ir tā, ka tagad no dispečeru centra saņemam detalizētu informāciju par izsaukumu, kurā dodamies. Mums izskaidro, vai tas ir ierastais ikdienas izsaukums, vai tur būs cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai kontaktējušies ar tiem, kuri atgriezušies Latvijā. Šīs ziņas noteic, kādā ekipējumā dodamies ceļā, – viņa paskaidro. Ar to sarunbiedre norāda uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – vai pietiek ar ķirurģiskajām maskām un cimdiem, kas ir obligāti visos izsaukumos, kas nav saistīti ar Covid-19, vai vajadzīgi nopietnāki aizsarglīdzekļi. Dodoties pie pacienta, kuram, iespējams, bijis kontakts ar jauno koronavīrusu, mediķi lieto respiratoru, aizsargbrilles un cimdus. Pilns ekipējums kombinezonā ir gadījumos, ja kāds no mājniekiem pēdējo 14 dienu laikā atgriezies no vīrusa skartas valsts vai arī, ja slimniekam ir gripai līdzīgi simptomi. Pacientiem savukārt jābūt gataviem, ka atbraukušie mediķi atkārtoti noskaidros, vai nepastāv inficēšanās iespēja ar Covid-19. Turpmākajā sarunā top skaidrs – lai gan no dispečeriem informācija jau ir saņemta, dubultā iztaujāšana nav velta. 

– Paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem uz Covid-19 mēs neņemam. To veic Centrālās laboratorijas darbinieki, – precizē Evita. Paraugu noņemšana notiek mājas vizītēs vai reģionu specializētajos punktos, kur ierašanās ir tikai pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 8303 un ar personīgo automašīnu, ne kājām, ne ar sabiedrisko transportu vai taksometru. Šādi specializētie punkti līdz šim bija Valmierā un Cēsīs, bet tuvākajās dienās būs arī Limbažos. 

Sarunbiedre stāsta, ka izsaukumu skaits, darbības shēma un apkalpojamā teritorija nav mainījusies. Samazinājušies izbraukumi pie hroniskajiem pacientiem, kas liecina, ka iedzīvotāji nopietnāk izvērtē ātrās palīdzības nepieciešamību un vairāk kontaktējas ar ģimenes ārstiem. Ekstrēmā situācija ir sakārtojusi izpratni, kādam mērķim paredzēts NMP dienests.

Laikā, kad ierodos ātrās palīdzības Limbažu punktā, viena no mediķu brigādēm devusies izsaukumā un ceļā pošas arī otra. Vecākā ārsta palīdze Evita Spravņikova pavada kolēģus un atlicina laiku sarunai. 

Vīruss nav ķieģelis, kas uzkrīt uz galvas 

Mediķe uzsver, ka šobrīd ir ļoti svarīgi pareizi izprast situāciju. Ieraugot ātrās palīdzības brigādi aizsargtērpos pie kādas mājas durvīm, iedzīvotājiem nav pamata panikai. Kombinezoni vēl nenozīmē, ka kaimiņos ir Covid-19 slimnieks. Tas ir preventīvs pasākums visu mūsu kopējai veselības aizsardzībai. Tāpat pacientam, uzklausot mediķu jautājumus, jāatbild tieši un skaidri. – Nereti mēs dzirdam: „Es dzīvoju laukos, uz mani tas neattiecas.” Cilvēki nepadomā, ka inficēties var ne tikai tiešā kontaktā. Vīruss var būt saglabājies uz virsmām, kurām pieskaras daudzas rokas, – uz rokturiem, iepirkuma ratiem, naudas. Tāpēc jau ir nepieciešami cimdi, roku mazgāšana, virsmu dezinfekcija. Slimība nav tik dziļi izpētīta lai saprastu, cik ilgi uz dažādām virsmām vīruss ir dzīvotspējīgs, – turpina Evita. Jāņem arī vērā, ka tieši mazajos lauku veikalos, aptiekās, pastā un citviet, kur iegriežas cilvēki, divu metru distancēšanos nodrošināt ir krietni grūtāk.

Atbraucēji no ārzemēm, kuri jūtas veseli, savukārt nepieļauj domu, ka par spīti labajai pašsajūtai viņi var būt inficējušies arī tad, ja slimības simptomu nav. – Vīruss nav ķieģelis, kas uzkrīt uz galvas. Inficēšanos nejūt, – teic sarunbiedre un piebilst, ka inkubācijas laiks var būt dažāds. Parasti slimība izpaužas piektajā, sestajā dienā, bet var ilgt no divām līdz 14. Evita stāsta, ka ir arī cilvēki, kuriem izvērtēt situācijas nopietnību diemžēl traucē valodas barjera. – Šie pacienti, kuri nezina latviešu valodu, nesaprot, ko no viņa grib un kāpēc mediķi uzdod tādus jautājumus. Taču bez šiem ir arī nepatīkamāki gadījumi.

Covid-19 atklāj melus un draugus

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve lūdz cilvēkus nemelot par pašsajūtu. – Aizbraucam tikai ķirurģiskajā maskā un cimdos, bet izrādās, ka pacients vai kāds no mājniekiem tomēr ir bijis Covid-19 skartā teritorijā vai arī viņam ir gripas simptomi. Melošanu es nespēju saprast. Jo būsim patiesāki, jo vieglāk pārvarēsim šo epidēmiju. Cilvēki aizmirst, ka mediķiem arī ir ģimenes. Mēs esam svarīgi saviem tuviniekiem un darbā vajadzīgi veseli, – Evita uzsver. Kādēļ pacienti mēģina noslēpt patieso situāciju? Sarunbiedre lēš, ka viņi, iespējams, baidās kļūt bīstami apkārtējo acīs un tapt izolēti no sabiedrības. – Tādos gadījumos distancēšanās, protams, notiek, bet tā nav jāuztver personīgi. Mums visiem ir viens mērķis – uzvarēt vīrusu. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no katra izpratnes un gatavības pakļauties noteikumiem, – viņa skaidro un piebilst, ka pat tad, ja saslimšana kādam apstiprinās, no tā, ka viņš pats vai apkārtējie kritīs panikā, jēgas nebūs. Vīruss ir jāpārslimo, savukārt līdzcilvēkiem maksimāli jāievēro visi drošības pasākumi. 

Evita apstiprina – no tāda skatupunkta raugoties, mediķi tiešām ir augstākā riska grupa. No viņiem mēdz bēgt pat radi un draugi. – Šis ir laiks, kas izšķiro cilvēkus, kuri ir blakus. Tuvinieki un patiesie draugi zvana, vēl veiksmi un tic, ka nesaslimsim un savu darbu paveiksim. Viņi atzīst, ka tikai tagad īsti novērtē, cik tas ir nozīmīgs. Tik lielu atbalstu kā pašlaik nekad neesmu izjutusi. Man laimējies arī ar ģimenes sapratni, jo mēs gandrīz visi esam medicīnā. Esmu ļoti pateicīga, ka ar manu bērnu šobrīd nodarbojas tētis un vecmāmiņa. Pat nevaru iedomāties, kā es varētu, strādājot šo darbu, palīdzēt viņam attālināti mācīties. Evita stāsta, ka viņus atminas kādreizējie pacienti, kuriem palīdzēts, vēl labu veselību, dāvā vitaminizētus produktus. Sarunbiedre atzīst, ka tas ir patīkami un reizēm no šiem vārdiem ir lielāks gandarījums par darbu nekā no algas.

Par mediķiem domā 

Pilnu aizsardzības ekipējumu brigādēm gan esot nācies izmantot tikai dažas reizes. Mediķi ir speciāli apmācīti, kā tos lietot. Aizsargapģērbi ir vienreizēji un pēc lietošanas tos nodod utilizēšanai. Lai ātri uzvilktu šos tērpus, mediķi palīdz viens otram. – Noģērbties ir vēl sarežģītāk. Mēs to darām lielajos atkritumu maisos. Iekāpjam tajos un atbrīvojamies no aizsargtērpa. Savu apģērbu, kas ir zem kombinezona, novelkam, ievietojam speciālajos ūdenī šķīstošajos maisos un nododam mazgāšanai, apavus dezinficējam un ievērojam higiēnu. Apkopēja regulāri tīra un dezinficē telpas, – Evita skaidro, kā  mediķi aizsargājas pret Covid-19. – Šī sistēma ir rūpīgi izstrādāta. Par mums domā un sargā. Viņai nav zināms, ka, izņemot vienu šoferi, valstī ātrās palīdzības dienestā būtu saslimis vēl kāds no brigādēs strādājošajiem. Līdz šim inficēšanās konstatēta vairāk nekā 10 operatīvās vadības centra darbiniekiem. Taču neviens no šiem gadījumiem nav saistīts ar tiešo darbu, bet ir kontaktpersonu izraisīti. 

Sarunbiedre atzīst, ka mediķu inficēšanās ir ļaunākais scenārijs, kas var notikt. Limbažu brigāžu punktā viens inficējies darbinieks nozīmētu sešu cilvēku izolāciju, nemaz nerunājot par slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm. Covid-19 ir tikai daļa no šī sliktā scenārija. Ārkārtas apstākļos pastāv vēl citas saslimšanas. Tās nav iespējams atcelt. – Mēs neesam pārbagāti ar kadriem, bet darba apjomu varam paveikt. Ārkārtas apstākļos arī atļauts strādāt vairāk. Atvaļinājumu laikā būs grūtāk. Mediķi paši pie operatīvā transporta stūres nesēžas. To nepraktizējam, bet aizvien biežāk dodamies izsaukumos divatā kopā ar šoferi bez otras ārstniecības personas. Šoferi ir speciāli apmācīti, lai varētu darboties komandā, un reizi gadā kārto ieskaiti tāpat kā mediķi, – Evita skaidro. Limbažu punktā strādā 10 šoferu un 18 mediķu. Gandrīz visi darbinieki ir ar pieredzi un kadru mainība – neliela. 

Sargāsim cits citu!

Evita priecājas, ka par ceļa apstākļiem šajā neparasti siltajā ziemā un gana sausajā pavasarī nevar sūdzēties. Kopš punktā ir jaunās mašīnas ar modernu aprīkojumu un labu navigācijas sistēmu, nav arī problēmu nokļūt pareizajās adresēs. – Dažviet daudzdzīvokļu mājās pie ieejām nav norādīti dzīvokļu numuri. Tas gan rada spriedzi, jo minūtes, kamēr meklējam īstās durvis, kādam cilvēkam var būt liktenīgas, – uzsver sarunbiedre. Otra problēma ir četrkājainie ģimenes mīluļi. – Izsaucot mūs, mājniekiem pietiek laika, lai izolētu suni vai pat vairākus. Standarta frāze ir „viņš nevienam vēl nav iekodis”. Taču suns, ieraugot mūs nākam apģērbā ar atstarojošām lentēm, jo īpaši tumsā, nespēj „tulkot” šo situāciju. Viņš to uztver kā draudu saimniekiem, kļūst agresīvs un nevadāms, – stāsta sarunbiedre. Piedzīvojumi ar suņiem bijuši visādi. Palīgā saukta policija, lai iekļūtu vientuļa cilvēka mājoklī. Mediķi atbilstoši rīkojumam, kas liedz viņiem riskēt ar sevi, ir arī devušies atpakaļ uz mašīnu. 

Apziņa, ka šajā ārkārtas situācijā darbojas tālruņa numurs 113 un ātrā palīdzība strādā, dod drošības sajūtu. Šie cilvēki riskē ar sevi un no mums lūdz tik vien kā sargāt citam citu. Taču pirms saukt viņus palīgā, izvērtēsim motivāciju un nezvanīsim gadījumos, kad jāvēršas pie ģimenes ārsta. Iespējams, ka tobrīd ātrie vairāk vajadzīgi kādam citam, kuram viņu klātbūtne nozīmē dzīvību. Un nemānīsimies faktos par saskari ar Covid-19, lai nepienāk brīdis, kad kritiskā situācijā paliekam bez palīdzības. – Neklepojiet mums sejā! Tad mēs noturēsimies un būsim jums līdzās sardzē par veselību, – sola sarunbiedre.

Aija SEDLIŅA

Aptauja

Vai protat dzīvot taupīgi?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 2
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju