Madara, Genoveva
2022. gada 09.augusts
09.III
Marijas māsa aicina visos veidos sargāties no "kovida"

Marijas māsa aicina visos veidos sargāties no "kovida"

Medicīnas māsa Marija VĪTOLA savā profesija strādā jau teju 50 gadu. Šobrīd viņa ir Lādezera pamatskolas medmāsa un pasniedzēja mācību centrā BUTS, skolojot topošās aprūpētājas, darbojas arī organizācijā Sarkanais Krusts un māca pirmās palīdzības sniegšanu. Viņa atzīst – laimējies izvēlēties pareizo profesiju, tāpēc priecājas, ka joprojām var tajā strādāt. Mariju uzrunāju, lai vaicātu, kā viņa vērtē Veselības ministrijas lēmumu atsvaidzināt mediķu prasmes veikt vakcināciju un tērēt tam vairāk nekā 48 tūkstošus eiro. Aizrunājāmies arī par citām šībrīža aktualitātēm, kas saistītas ar veselību, tāpat bija interesanti dzirdēt par medicīnas māsas darba gaitās pieredzētajām vairākām savulaik Latvijā veiktajām masveida vakcinācijām. 

Pamatprasmes aizmirst nevar

M. Vītola jutusies gan pārsteigta, gan sašutusi, uzzinot, ka valsts ieguldīs prāvus līdzekļus aptuveni 500 medicīnas māsu, ārstu, ārstu palīgu, vecmāšu apmācīšanai vakcinēt. Šāds lēmums pamatots ar nepieciešamību piesaistīt papildu personālu vakcinācijai pret Covid-19. Ne visi mediķi savā darba ikdienā saskaras ar potēšanu, tālab jārīko kursi. Vaicāju Marijai, vai šī ir prasme, kas var piemirsties. – Nē taču! Iedurt muskulī – tā ir gluži kā ābeces mācība, to aizmirst nevar. Neplāno taču aicināt palīgā tos, kuriem nav medicīniskās izglītības. Bet tiem, kuriem tā ir, potēt vienkārši jāprot. Labāk par to naudu vairāk vakcīnu būtu iepirkuši. 

Marija pati, arī viņas vīrs un 87 gadus vecā radiniece, par kuru viņi ikdienā gādā, jau ir vakcinēto vidū. Izpotēti ar ­AstraZeneca. Sarunbiedre spriež, ka varbūt būtu gribējusi vakcīnu izvēlēties, tomēr, ja pagaidām šādu iespēju nepiedāvā, labāk tā, nekā nevakcinēties nemaz. Pagaidām otra deva nav saņemta, pēc pirmās nekādas īpašas reakcijas nevienam ģimenē nav bijis. – Man sāpēja potes vieta, vīram vispār nekā nebija. Tantei otrā dienā sāpēja galva. Taču tas ir normāli, ka reakcija ir, turklāt kāda nu kuram, jo organismi dažādi. Kad pastāstu savu pieredzi, daudzi paziņas solās arī pieteikties vakcīnai. Pirms vakcinēšanās abi ar vīru nodevuši analīzes, lai pārbaudītu Covid-19 antivielu līmeni asinīs. Rezultāti liecinājuši, ka antivielu nav, tātad slimība nav nemanāmi izslimota. Marija spriež, ka tad, kad saņems otro vakcīnas devu, pēc 3–4 mēnešiem šīs analīzes veiks vēlreiz. 

Vīruss radina ievērot personīgo higiēnu

Marijas māsa stāsta, ka Lādezera pamatskolā un bērnudārzā, kur viņa strādā, nu jau katrs bērns labi zina, ka jāuzmanās no vīrusa un tamdēļ cītīgi jāmazgā rokas. Vairs tas nevienam pat nav jāatgādina. Turklāt šī pastiprinātā personīgās hi­giēnas ievērošana devusi daudz citu labumu. Krietni vien samazinājušās citas infekcijas slimības, piemēram, bērni daudz retāk slimo ar dažādiem vēdervīrusiem. Mazāk arī elpceļu saslimšanu. Tāpat gripa šosezon neizplatījās, jo tiek valkātas maskas un cilvēki nepulcējas. Spriežam – ja reiz pie mutes un deguna aizsegu lietošanas būsim pieraduši, to būtu vērts saglabāt arī turpmāk, piemēram, vīrusu sezonā apmeklējot medicīnas iestādes. – To es tagad visu laiku skandinu – ir jālieto maskas! Un jāvalkā tās pareizi, nevis novilktas no deguna vai vēl kaut kā. To ievērot ir ļoti svarīgi!

Diemžēl arī no pašas draugu un paziņu loka ar Covid-19 saslimuši diezgan daudzi, ne vienam vien slimības gaita bijusi sarežģīta. Marija saskārusies ar gadījumiem, kad cilvēki baidās saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nesazinās ar saviem ģimenes ārstiem, lai gan laikus vērsties pie mediķiem ir ļoti svarīgi. – Gaida un domā, ka varbūt pāries. Kamēr ir par vēlu. Ļoti gribu atgādināt visiem, ka jākonsultējas ar ārstu. Mums taču ir tik gudri un atsaucīgi mediķi! 

Pagājušajā rudenī abi ar vīru pirmo reizi izpotējušies gan pret gripu, gan pneimokoku infekciju. – Man ļoti patīk žurnāls «Ko ārsti tev nestāsta». Tur bija publicēts pētījums, kas apliecināja, ka gripas vakcīnu saņēmušo Covid-19 slimnieku vidū letālo iznākumu ir daudz mazāk. Līdzīgu informāciju dzirdēju arī kādā televīzijas raidījumā. Protams, neņemos to komentēt, bet kāpēc gan sevi nemēģināt pasargāt visiem līdzekļiem! 

Uzvarētas pat vairākas epidēmijas

M. Vītola atceras, ka 1973. gadā, uzsākot darba gaitas, bija jāiesaistās sevišķi bīstamās infekcijas slimības – baku – apkarošanā. Kopā ar ārstiem devušies pie cilvēkiem viņu darba vietās un visus vakcinējuši. Turklāt vakcīna pret šo slimību bija jāievada īpašā veidā – medikaments uzpilināts uz ādas un, lai to ievadītu organismā, veikts neliels iegriezums ar lanceti. Tā dienu no dienas veikta šī vakcinācija. Un tā devusi rezultātus, jo 1980. gadā Pasaules veselības organizācija šo slimību pasludināja par uzveiktu. 

Savukārt 1995. gadā norisinājusies cīņa ar difteriju, jo Latvijā bijis šīs slimības uzliesmojums. Tad mediķi devušies pie cilvēkiem uz mājām. – Apvienojām spēkus ar Sarkano Krustu. Organizācija sagādāja šļirces, medikamentu deva valsts un arī es vakaros staigāju pa dzīvokļiem, potēju cilvēkus. Bija nepieciešamas divas devas, pēc otrās jau visi pārsvarā nāca uz poliklīniku. Un arī šo slimību mēs šādā veidā apkarojām. Cilvēkiem tikai jāatceras, ka ik pēc 10 gadiem nepieciešama revakcinācija, bet tam seko līdzi arī ģimenes ārsti. 

1998. gadā veikta pastiprināta vakcinācija pret gripu, poti apmaksājusi valsts un arī tad mediķi braukuši pie darba kolektīviem. Bet pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē Marija piedalījusies vakcinācijā pret ērču encefalītu šīs slimības visvairāk skartajos pagastos. Šī kampaņa palikusi atmiņā, jo bija iespēja strādāt ar pavisam neierastu aparatūru, ko aizdevusi armija. – Nezinu, kā to sauca, bet vakcinācija notika bez adatām. Bija tāda kā pistole, kas jāpieliek pie pacienta pleca, un medikamentu ievadīja ar spiediena palīdzību, ar kāju spiežot pumpi. Atceros, toreiz arī dakteri brīnījās, kāda moderna tehnoloģija. 

Svarīgs pozitīvs skats uz dzīvi

Marija ikvienam iesaka šajā laikā doties pastaigās, elpot svaigu gaisu. Un – lai vai kā – priecāties par dzīvi, daudz smaidīt un smieties, jo smiekli veicina C vitamīna veidošanos organismā, līdz ar to stiprinās imūnsistēma. Viņa pati cenšas dienā pieveikt ieteiktos 10 tūkstošus soļu. Dažkārt dodas kājām uz darbu, skola no mājas ir apmēram divu kilometru attālumā. Vakaros iet garās pastaigās ar suni. – Laukos dzīvojot, daudz kas darāms. Jāapstaigā augļu kociņi, jāpalūko, vai kāds zaķis vai stirna nav ko nograuzuši. Jāpārbauda, kā manas puķes pārziemo. 

Puķes ir Marijas lielā aizraušanās. Peonijas, begonijas, lilijas. Klāt pavasaris, un pamazām jāsāk plānot dārza darbi. 

Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES
teksts un foto

Aptauja

Vai gatavojaties apkures sezonai?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 3
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 2

Ieraudzīju – nobildēju