Rimants, Imants, Ingars, Intars
2022. gada 01.jūlijs
16.XI
Nevakcinēties pret Covid-19 – tas ir kā braukt pie sarkanās gaismas

Nevakcinēties pret Covid-19 – tas ir kā braukt pie sarkanās gaismas

Covid-19 pandēmijas apstākļos dzīvojam jau otro gadu. Esam sagaidījuši zinātnieku izstrādātas vakcīnas, par ko sabiedrībai kopumā un arī daļai Ausekļa lasītāju ir gana daudz neskaidrību. Tamdēļ aicināju uz sarunu kādreizējo limbažnieci, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģi Aiju VILDI.

Vakcīna pasargā no smagām Covid-19 sekām

Sarunas sākumā ārste ieskicē Covid-19 slimības gaitu. Proti, vispirms vīruss nokļūst mūsu elpceļos un sāk vairoties. Tad iesaistās mūsu imūnsistēma, kuras atbildes reakcija izpaužas gan kā iekaisums, gan arī atmiņas – antivielu – veidošanās. – Jo vairāk vīrusa un izteiktāks iekaisums plaušās, cilvēks vairs nespēj uzņemt skābekli un smok. Ja viņš pret Covid-19 ir vakcinējies, antivielas neļauj vīrusam savairoties un neveidojas šis pārmērīgais, nekontrolētais iekaisums. Tad, visticamāk, nebūs par savu dzīvību jācīnās slimnīcā, – skaidro mediķe. Viņa atgādina – nav izslēgts, ka slimnīcā var nonākt arī vakcīnu saņēmušie, jo tā diemžēl nav nemirstības garantija un nespēj izārstēt ne sirds mazspēju, ne bronhiālo astmu vai kādas citas kaites. Ja cilvēka organisms ir trausls, viņš nonāks stacionārā arī gripas vai citu infekciju, piemēram, zarnu vīrusa dēļ. – Tomēr arī es, piedaloties Covid-19 pacientu ārstēšanā, redzu, ka absolūtais vairums smagi slimo un intensīvajā terapijā nonākušo nav vakcinēti, – viņa secina. 

Kāda lasītāja pauda neizpratni, kāpēc saslimušo vidū ir tik daudz vakcinēto un vai tas nemazinās motivāciju vakcinēties. Ārste atgādina, ka vakcīna neizveido ap mums stikla kupolu. Vakcinētie var inficēties paši un arī inficēt citus, pat ja nav nekādu sūdzību. Pie tik augstas vīrusa izplatības, kā arī palielinoties vakcinācijas aptverei, ir tikai loģiski, ka SARS-CoV-2 vīrusu aizvien biežāk konstatē arī vakcinētajiem. Tomēr šādā situācijā slimība norit salīdzinoši vieglāk. Turklāt svarīgi, ka vakcinēts cilvēks vīrusu izdala īsāku laiku. Te izpratnei var līdzēt analoģija ar satiksmes negadījumiem: vairums tajos cietušo bijuši piesprādzējušies un nav lietojuši alkoholu. Vai tamdēļ varētu uzskatīt, ka drošāk ir braukt bez piesprādzēšanas un reibumā? Šāds secinājums taču būtu pavisam aplams. Ārste uzskata, ka ar vakcīnu iespējams sevi pasargāt un mazināt riskus apkārtējiem, bet nevakcinēšanos pielīdzina braukšanai pāri krustojumam pie sarkanās gaismas.

Stipra imunitāte vīrusam nav šķērslis

Cīņā ar Covid-19 paļauties tikai uz savu it kā spēcīgo imunitāti diemžēl nevar. A. Vilde retoriski vaicā, vai tad pirms 100 gadiem, kad plosījās spāņu gripa, cilvēki bija vājāki par mums. – Covid-19 gadījumā slimības smagumu un mirstību nosaka iekaisums, kā arī ģenētika. Slimnīcā nonāk un mirst arī gados jauni, salīdzinoši veseli cilvēki. Turklāt pēc slimošanas priekšā ir garš, dažkārt mēnešiem ilgs atveseļošanās process un rehabilitācija, – viņa atgādina. 

Sabiedrībā bijušas diskusijas par vakcīnu sastāvu. Der zināt, ka tās nav nekas organismu piesārņojošs. Piemēram, Latvijā pieejamo ziņnešu vakcīnu (Pfizer un Moderna) sastāvā ir tikai sāļi un tauki. Tajās nav ne dzīvsudraba, ne alumīnija vai citu ķīmisku elementu. Drīzāk jāaizdomājas, kā organismu ietekmē smēķēšana, alkohols, pārmērīgs cukura daudzums un dažādas tabletes, ko cilvēki imunitātes stiprināšanai mēdz lietot uz savu galvu. Viņa uzsver, ka brīnumlīdzekļa imunitātes stiprināšanai nav. Uzlabot imunitāti var sportojot, lietojot veselīgu uzturu un pastaigājoties svaigā gaisā, kā arī ievērojot vispārējo profilaksi, piemēram, lietojot D vitamīnu. 

Ārkārtīgi svarīgi vakcinēties ir grūtniecēm

Nereti cilvēki baidās vakcinēties, jo ir slimas plaušas vai sirds. Ārste teic, ka tieši cilvēkiem ar hroniskām slimībām vakcinēties ir pat nepieciešams, jo Covid-19 infekcijas radītos bojājumus plaušām, sirdij, nierēm viņi var neizturēt. Par vakcinēšanos nevajadzētu šaubīties arī senioriem, kuri it kā nekur neiet un bieži vien apgalvo, ka garš mūžs jau nodzīvots un pārējie ģimenes locekļi taču esot vakcinēti: – Arī vakcinētie var atnest mājās vīrusu. Protams, mēs visi kādreiz mirsim, tikai atšķirība ir – kā. Ir liela laime aiziet mūžībā miegā vai pēkšņi, bet nevakcinētam, saslimstot ar Covid-19, mūža nobeigums var būt šausmīgs un mokošs, – brīdina infektoloģe.

Ārkārtīgi svarīgi vakcinēties ir arī grūtniecēm. – Viņām vīruss var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības vai pat bērniņa bojāeju. Dažreiz cīņā ar Covid-19 zaudējam arī pašu nedēļnieci. Turklāt mediķe iedrošina, ka vakcinēties ir droši jebkurā trimestrī. Ārste pauž, ka būtībā īsti nav situāciju, kad vakcinācija nebūtu rekomendējama. Šobrīd pieteikties vakcīnas papilddevas saņemšanai, ja pagājuši vismaz seši mēneši pēc otrās devas ­(Janssen vakcīnas gadījumā – divi mēneši), ir aktuāli cilvēkiem virs 50 gadiem, kā arī tiem, kuri sadzīvo ar hroniskām slimībām. Tas mazinās gan risku saslimt, gan pārnēsāt vīrusu.

Sabiedrībai jābūt vienotai

Šis ir ļoti izaicinošs laiks, tāpēc infektoloģe ir pārliecināta, ka šobrīd ir svarīgi būt vienotiem, apzināties, ko vēl iespējams darīt, lai pasargātu sevi un apkārtējos. Ja vienlaikus saslimst daudz cilvēku, cieš visi – arī vakcinētie, tāpat gados jauni nevakcinētie, kuri aizbildinās, ka Covid-19 viņus smagi neskars. Tas skar visus! Var notikt nelaime, mēs varam ciest autoavārijā, nonākt reanimācijā. Bet var sanākt tā, ka tur nebūs vietu, nebūs brīvu elpināmo mašīnu, personāla… – Mūsu slimnīcā vienlaikus jau ār­stējas vairāk nekā 200 Covid-19 pacientu. Protams, varam veidot halles Ķīpsalā vai citur, bet trīskāršot vienu ārstu vai māsu nevaram! Jau pavasarī Covid-19 nodaļā mēs visi strādājām 240 stundu mēnesī, – atminas sarunbiedre.

Covid-19 izplatības mazināšanai ir būtiski vakcinēties, nēsāt labi piegulošu medicīnisko vai trīsslāņu masku pareizi, proti, pāri degunam, jo elpojot mēs izdalām vīrusu. Autobusos ārste rekomendē lietot respiratoru. Tāpat iesaka nepulcēties, vēdināt telpas, jo vīruss sakrājas kā dūmi.

Ja tomēr gadās saslimt

Ja Covid-19 testa rezultāts izrādās pozitīvs, vajadzētu palikt mājās (pat ja cilvēks jūtas vesels) un sazināties ar savu ģimenes ārstu. Slimības gadījumā jādzer daudz šķidruma, jāizvēlas veselīga pārtika un paaugstinātas temperatūras gadījumā jālieto paracetamols vai ibuprofens, bet nekādā gadījumā nesākt lietot asinis šķidrinošās zāles, hormonus vai antibiotikas, ja tam nav cita pamatota iemesla. Nepieciešams mērīt skābekļa piesātinājumu asinīs ar pulsa oksimetru. Tāpat ieteicams veikt elpošanas vingrojumus. 

A. Vilde cer, ka cilvēki vairāk uzticēsies mediķiem, zinātnei un oficiāliem informācijas avotiem, un novēl sargāt pašiem sevi un rūpēties par pārējiem. Viņa tic, ka kopā mums izdosies!

Ieva OZOLA
Aijas Vildes albuma foto

Foto:
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes infektoloģe, kādreizējā limbažniece Aija Vilde atklāj, ka vakcīnas pret Covid-19 saņemšana viņai bija svētku diena. Vienlaikus ar gripas poti saņemta arī vakcīnas trešā jeb balstdeva

Aptauja

Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 7

Ieraudzīju – nobildēju