Madara, Genoveva
2022. gada 09.augusts
17.III
Potēt ir viegli, grūti vakcinēšanu organizēt

Potēt ir viegli, grūti vakcinēšanu organizēt

Lai uzzinātu, kā vakcinēšanās pret ­Covid-19 rit Lēdurgā, iepriekšējā trešdienā apmeklēju tur doktorātu un sarunājos ar Aivaru un Ingu FREIBERGIEM. Doktorātā ir ģimenes ārsta A. Freiberga primārās aprūpes prakse. Inga tajā strādā par pacientu reģistratori. Vakcinēšana pret Covid-19 praksē sākta 24. februārī. To praktiski veic ārsta palīdzes Aija Andersone un Sandra Liniņa. 

Taujāts, kādēļ ne visas ģimenes ārstu prakses potē savus pacientus, dakteris sacīja, ka viņam par to grūti spriest. Paša praksē pacienti aizvien ir vakcinēti pret dažādām slimībām. Turklāt telpas arī ir piemērotas šai potēšanai pret infekciozu vīrusu. Caur vakcinēšanas kabinetu cilvēku plūsmu var novirzīt apļveida kustībā. – Tas nozīmē, ka pacienti viens otru nesatiek, – ārsts precizēja. Arī paši esot izpotējušies, tiklīdz janvārī mediķu vakcinēšanai dota zaļā gaisma. Tobrīd bija pieejama Pfizer vakcīna. Vaicāts par blaknēm pēc potes, dakteris smēja, ka sāpīgākais bijis noraut plāksteri no pleca. 

Sākoties iedzīvotāju vakcinēšanai, ģimenes ārstu praksēm pieejamas bija ­Astra­Zeneca vakcīnas. Sarunas laikā plašsaziņas līdzekļos bija izskanējusi ziņa, ka vairākas valstis (šobrīd jau arī Latvija) apturējušas šīs vakcīnas ievadīšanu, jo dažiem cilvēkiem tā it kā izsaukusi trombu veidošanos asinsvados. Lūgts komentēt šo situāciju, ārsts sacīja, ka viņa praksē no šīs konkrētās aizturētās sērijas vakcīnu nav. Taču, viņaprāt, visas vakcīnas ir pārbaudītas un neviena nav slikta. No doktorātā vakcinētajiem tikai 4–5 cilvēki novērojuši blaknes, turklāt niecīgas – sāpes rokā vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru, kas pēc dienas normalizējusies. 

– Problēma nav vakcinēt, bet noorganizēt šo procesu, – secināja ģimenes ārsts. Pirmais uzdevums bija sazvanīt visus praksē reģistrētos pacientus vecumā virs 70 gadiem. Inga atzinās, ka, zvanot aptuveni 100 pacientiem, lai noteiktu katram vakcinēšanās laiku, nācies pie telefona pavadīt visu dienu. Turklāt solītās vakcīnas praksei nepiegādāja. Tad vajadzēja zvanīt vēlreiz, lai potēšanos atceltu, pēc tam atkal, lai noteiktu citu laiku, un nākamajā dienā pēc potes, lai uzzinātu, kā jūtas vakcinētie. – Mūsu priekšrocība ir tā, ka Lēdurgā strādājam ilgus gadus un savus cilvēkus labi pazīstam, – viņa atzina. No sazvanītajiem striktu nē potei pateikuši 20. Pamatojums ir sociālajos tīklos iegūtā informācija. Tikai pāris cilvēku atzina, ka baidās potēties nestabilā veselības stāvokļa dēļ, lai gan, iespējams, tieši viņiem ir vājāka imunitāte un vakcīna būtu vēl aktuālāka nekā pārējiem. Ārsts skaidroja, ka ir arī vairāki pacienti ar sarežģītām veselības problēmas, kuri vēlas vakcinēties, bet praksē to darīt būtu riskanti. Viņiem vajadzētu potēties klīnikās, kur ir iespēja nodrošināt novērošanu ilgāk par paredzētajām 15 minūtēm. Starp praksē reģistrētajiem pacientiem ir arī Covid-19 pārslimojušie. Infekciju viņi pārcietuši dažādi. Saukta arī ātrā palīdzība. – Daži cilvēki arī nokļuva slimnīcā, bet, par laimi, nevienam slimība nebija ar smagām komplikācijām un letālu gadījumu nav. 

Sarunbiedri lēsa, ka grūtākajam posmam vakcinēšanā tikts pāri. Ar gados jaunākiem cilvēkiem būšot vieglāk. Viņi spēj pārvietoties, daudziem ir transportlīdzekļi. Seniorus, kuriem grūti tikt līdz ārsta praksei, atvedot bērni un kaimiņi. Ar transportu palīdzējusi arī pašvaldība. – Krimuldas novada domes priekšsēdētājs pats interesējās, kā mums veicas vakcinēšana, un piedāvāja palīdzību, – stāstīja ārsts. Tiesa, pēc visiem priekšrakstiem tas uzskatāms par pārkāpumu, jo vienā transportlīdzeklī atļauts pārvietoties tikai cilvēkiem no vienas mājsaimniecības. Tomēr Valsts policija plašsaziņas līdzekļiem sniegusi skaidrojumu, ka gadījumos, kad cilvēkam jānokļūst pie ārsta un nav alternatīvu risinājumu, ir pieļaujami izņēmumi, protams, ievērojot drošības prasības.

Uz vakcinācijas biroja komandas darbu sarunbiedri raugās visai skeptiski. Ģimenes ārstu prakses bija tikai viena no iespējām, kur pieteikties vakcinēšanai. Vaicāti, vai saņemti solītie saraksti, kurā reģistrēti cilvēki, kas pieteicās interneta vidē, darbavietās vai telefoniski, sarunbiedri atbildēja noliedzoši. Turklāt ārsts pārliecinājies, ka pacients, kurš reģistrējies interneta vietnē manavakcina.lv, saņēmis atbildi ar nepareizu norādi uz tuvāko vakcinācijas vietu. – Nav arī informācijas par vakcīnu piegādi, ne kad, ne cik to būs. Pirmajā reizē atveda pieprasītās 30, otrajā no pieprasītajām 50 nesaņēmām nevienu. Vēlāk atveda 30 no tām. Pēdējās 30 pieprasītās nav atvestas, – stāstīja Inga.

Runājot par vakcinācijas gaitu valstī, Freibergi atzina, ka tā tomēr ir pārāk gausa. Viņi savā praksē dienā spēj izpotēt tikai 10 cilvēku, jo vakcinēšana notiek ārpus pacientu pieņemšanas laika. Kā varētu notikt masveida potēšana? Ārsts vērtēja, ka vakcīnas ievadīšana tīri tehnoloģiski ir vienkārša darbība, bet vēl ir atbildīgā juridiskā puse – papīru noformēšana un datu ievadīšana sistēmā. Kā to noorganizēt, lai viss kopumā notiktu precīzi, bez kļūmēm, īsti neesot priekšstata. Viņaprāt, Latvijā tas paveicams daudz vienkāršāk un efektīvāk – nevis veidojot jaunas masveida vakcinācijas vietas, bet organizējot komandas, kas dodas tur, kur jau ir piemēroti apstākļi. 

Kas būtu uzlabojams pandēmijas situācijā, lai mēs drīzāk atgrieztos normālā dzīvē? Ārsts uzskata, ka problēmu būtu mazāk, ja cilvēki kritiskāk vērtētu informāciju sociālajos tīklos un būtu atbildīgāki. Valdība, viņaprāt, savu darbu paveic. Būtiski ir tas, kā tās uzdevumus pildām mēs, sākot ar atbildīgajām instancēm un beidzot ar ikvienu iedzīvotāju. – Tas jau ir redzams. Tiklīdz ierobežojumu grožus kaut nedaudz atlaiž, pēc pāris nedēļām viss atkal sākas no jauna, – dakteris norādīja. – Es gan neesmu ekonomists, tādēļ nevaru vērtēt cīņu pret vīrusu šajā aspektā. Taču mēs redzam, ka arī ekonomiski attīstītajās valstīs “kovids” ir problēma. Viņš piebilda, ka lemšana mūsu valdībā gan varētu notikt veiklāk un atbilstoša tai būtu arī rīcība. Labs piemērs, viņaprāt, ir Izraēla, kur notiek visvērienīgākā masveida vakcinācija un ļaudis atgriežas ierastajā dzīvē. Tiesa, pote vēl nav neinficēšanās garantija, bet vismaz drošība, ka slimība nebeigsies ar komplikācijām vai, nedod Dievs, letāli.

Aijas SEDLIŅAS teksts un foto

Aptauja

Vai gatavojaties apkures sezonai?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 2
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 3

Ieraudzīju – nobildēju