Rauls, Rodrigo
2022. gada 25.septembris

Baumaņu Kārļa mantojums

27.IX

Baumaņu Kārlis – valodas tīrītājs

Kad pieminam vienu no rosīgākajiem pirmā tautiskās atmodas laikmeta darbiniekiem Baumaņu Kārli, pirmais, ko uzsveram, – tautas lūgšanas autors. Vēl atceramies viņa devumu latviešu kormūzikas attīstībā, pedagoga gaitas. Tāpat zinām, ka, atgriezies dzimtenē no Pēterburgas, Baumaņu Kārlis aktīvi darbojās Limbažu Saviesīgajā biedrībā un īpaši tās Zinību komisijā. Tur jautājumu un atbilžu vakaros kā plaši izglītots un daudz piedzīvojis vīrs bijis viens no galvenajiem dažādu tematu skaidrotājiem. Izrādās – ar savu skatījumu arī valodniecības jautājumos. Par to var lasīt Limbažu Vēstneša 1931. gada 76. un 77. numurā viņa darbības pētnieka un biogrāfa Augusta Melnalkšņa rakstā Baumaņu Kārlis kā valodas tīrītājs. Tajā A. Meln­alksnis uzsver, ka viņš bijis ass satīriķis un īpatnējs valodnieks, kas reizēm ļoti veikli pratis tautā un literatūrā ieviesušos vāciskos vārdus un izteicienus atvietot tautiski-latviskiem, tāpat izmantojis katru izdevību nostrostēt bizmaņus, puskoklēcējus un kārklu vāciešus.

Kādus vārdus Baumaņu Kārlis piedāvājis, lai nomainītu latviešu valodai svešos? Kalendāram, ko izdevis viņa draugs Jānis Meļķīss, bijis oriģināls vāka zīmējums, ko Baumaņu Kārlis nosaucis par „viņeti”, pats tūliņ ar pievienoto zvaigznīti (*), paskaidrodams, ka tas ir vāka, auta, apmesla zīmējums. Skaidrojot vārda mūza nozīmi, viņš uzskaita, kā tās varētu latviski dēvēt: zinību un mākslas dievietes, pārstājas, aizstāvētājas, apsargātājas u.c. A. Melnalksnis pieminējis arī, kāpēc savam tulkojumam par Limbažu senatni un atstāstot senrakstu par baznīcas pamata akmens likšanu, pie vārda „akmens” valodas tīrītājs tāpat pielicis zvaigznīti. Te – paša Baumaņu Kārļa rakstītais, kas iedzimtiem limbažniekiem īsti varētu būt pa prātam:

„Īsts, no puskoklecības neaplaisīts un caur kārklu vācietību nesamilsināts limbažnieks sak’ un runā vēl līdz šo baltu dienu kā sanskrit to māc: akmans vaj arī akmins, bet nevis akmens, kā tas burtnieciešos, valtenberģiešos un šur un tur, šad un tad dzirdams.

– Kas tas ir sanskrit?

– Nui, brat, pagaidas līdz nākaš reiz, tad es tev teiks daudz, daudz no sanskrit valad; šoreiz tik to, ka sanskrit, sanskrita, sanskritam ir vis indeiropaš valad māt, un ka leiš-latvaš mātam vistuvak pie sird’ guļ, kā cits kāds no visim mumsim mācītim valadim, un akmans ir šķīsts sanskristisks vārds.”

Kādā jautājumu un atbilžu vakarā Baumaņu Kārlis saviem klausītājiem licis pie sirds atcerēties, ka vārds dažkārt līdzinājoties abējās pusēs griezīgam zobenam, un noģist, ka

Ciņi, purvji, meži pūst,
Vārdutiņš vis nesapūst;
Nauda, manta grimtin grimst, 
Vārdam spēki nenorimst.

Viņš arī piekritis Nikolaja I laika tautas apgaismošanas ministra grāfa Sergeja Uvarova teiktajam, ka izpazīt tautas valodu ir tik daudz, kā izzināt visu viņas attīstības gaitu. Min arī vairākus piemērus, kā būtu pareizi jārunā: „Nelepojies nedz ar „merci”, nedz ar „dankin”, bet saki prasti un protami paldies (paldievs, lai palīdz Dievs), pateicos, tencinu.” Tāpat – „kā mums pašiem nava un kas mums nepieciešami vajadzīgs, mēs lai to nevis „nāburgos”, bet kaimiņos patapinājam (nevis lēnējam, bet aizņemamies). Vēl viena Baumaņu Kārļa tēze, ko minējis kādā savā priekšlasījumā, ka jauni vārdi valodā rodas reizē ar dažādu lietu izgudrojumiem un jēdzieniem. Piemēram: pusgraudnieks, rakstvedis, darbvedis, tirgonis, dziedonis, saceronis, gaismas ģīmetne, noģīmis, pilsonis. Reizē uzsvēris, ka visām tautām visos laikos bijuši savi valodas jaucēji un valodas slaucītāji, bet gan vieni, gan otri staigājot maldu ceļus un kavējot un jaucot tautas valodas attīstības gaitu. Tamdēļ viņš arī brīdinājis no nemākulīgiem jaundarinājumiem un ilustrācijai izvēlējies vārdu serenāde, jo tā vietā lietot ieteiktā stāvmuzika jeb stāvdziesma būtu gan cik, necik latviska, bet retais tādu jauncepinātu jeb jaunizperinātu vārdu saprastu

A. Melnalksnis savā publikācijā īpaši uzsvēris, ka Baumaņu Kārlis ne vien strostējis valodas kropļotājus - puskoklēcējus, bet daudzās savās dziesmās, tāpat rakstos centies rādīt piemēru, kā izsmelt mūsu valodas bagātības. „Še vēl pieminams,” viņš raksta, „ka „Latvijas” un „latvja” vārdu pilsoņu tiesību izkarotājs ir Baumaņu Kārlis. Ar „Latviju” iesākas mūsu (..) tautas lūgšana, ar Latviju tā beidzas. Šai himnā latvju meitas zied un latvju dēli dzied.” Vēl viņš atgādina, ka Baumaņu Kārļa dziesmās vārdi Latvija un latvis vairāk pieminēti nekā visos 1874. un 1875. ga­dā iznākušos latviešu laikrakstos un grāmatās kopā. „Tas rāda, ka Baumaņu Kārlis bijis ne vien sparīgs mūsu valodas tīrītājs, čakls darbinieks dziesmu un mūzikas laukā un mūsu tautas lūgšanas radītājs, bet arī karsts latvju patriots, kura piemiņa godinājama arī tad, ja tas būtu uzrakstījis un atskaņojis vienvienīgi mūsu mīļo un dārgo «Dievs, svētī Latviju!».”

Īrisa DAIŅA

Esi moderns!

Aptauja

Vai gatavojat krājumus ziemai?

Arhīvs

Reklāma

Šeit ir vieta jūsu reklāmai!

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 2
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju