Nesen Limbažu pagasta vidējās paaudzes deju kopa «Lādezers» pamatskolas zālē rīkoja draudzības koncertu «Simjūda tirgus Lādezerā». Galvenais akcents bija likts uz mājnieku kolektīva jauno tērpu izrādīšanu. Tā kārtas daudzināja pat vairākās dejās.

Viļķenes kultūras namā darbojas teju visu vecumu dejotāji, no kuriem vidējās paaudzes deju kolektīvs «Savieši» ir īpašs ar to, ka pēc ilgāka pārtraukuma tas aizpērn decembrī atdzimis. Sanāca kopā bijušie dejotāji un piepulcējās vēl citi, lai nosvinētu dejai Viļķenē 70 gadu. Dažu klusā cerība, ka viņi turpinās iet arī tālāk, piepildījās. Rekordīsā laikā sagatavojušies apriņķa skatei un startējuši tajā ar itin labiem rezultātiem.

Skolēnu eseju konkursam, ko «Auseklis» rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā projektā «Ar saknēm Latvijā», saņēmām 62 darbus no 14 izglītības iestādēm: Limbažu novada ģimnāzijas, Salacgrīvas, Staiceles, Alojas Ausekļa, Krimuldas un Limbažu 3. vidusskolas, Ozolmuižas, Garlība Merķeļa Lēdurgas, Umurgas, Vidrižu, Pāles, Lādezera, Baumaņu Kārļa Viļķenes un Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas.

Par bijušo limbažnieci Rotu STONI (Vavilovu) «Auseklis» rakstīja pirms astoņiem gadiem. Tolaik viņa dzīvoja Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) un vasarā ar vīru Daithi un dēliņu Tāli ciemojās pie mammas un māsas Limbažos. Kopš toreizējās sarunas Rotas dzīvē mainījies daudz kas. Ģimenē nu jau aug trīs bērni – Tālim, kuram tagad ir deviņi gadi, pievienojusies septiņgadniece Kaija un Vilnis, kuram ir pieci gadiņi. Pēc gandrīz trim DĀR pavadītiem gadiem viņi pārcēlās uz ASV. Taču šobrīd ģimene atkal ir ceļajūtīs.

Latvijas iedzīvotāji dzīvot un strādāt uz ārzemēm dodas dažādu iemeslu dēļ. Limbažu pagasta iedzīvotāja Linda LŪKINA Ekseterā, Devonas apgabalā Anglijā dzīvo nepilnus desmit gadus. Linda turp devās, lai gūtu jaunu pieredzi un iespaidus. Tagad viņa kopā ar dzīvesbiedru audzina meitu un dēlu, bet pēdējos gados vasaras, kamēr bērniem skolas brīvlaiks, ar ģimeni pavada dzimtajā pusē. – Manas mājas ir abās vietās, – uzskata Linda. Sarunai par dzīvi Anglijā un atgriešanos dzimtajā valstī tiekamies īsu brīdi pirms viņas atpakaļceļa uz Ekseteru. – Ir skumīgi. Gribējās daudz ilgāk būt šeit, bet laiks paskrēja ātri, – esot ceļa jūtīs, atzina sarunbiedre.