Astrīda, Astra
2022. gada 16.augusts

Projekti

02.VI

Dīķu apsaimniekošana – grūts, bet sirdij tuvs darbs

Šī ir pirmā sezona, kad interesentiem makšķerēšanai pieejami viesu nama «Skultes muiža» dīķi. Pavisam to ir četri, bet copei atvērti divi. Viesu nama saimnieks Guntis PRIEDE piekrita sarunai par dīķu apsaimniekošanu.

vairāk...
Dīķu apsaimniekošana – grūts, bet sirdij tuvs darbs
28.V

Pašvaldību vēlēšanas gaidot

Pirms pašvaldību vēlēšanām parasti «Ausekļa» redakcijā esam rīkojuši apaļā galda sarunas, aicinot uz tikšanos kandidātu sarakstu līderus. Šoreiz situācija no iepriekšējiem gadiem atšķiras. Pirmkārt, tagad jārunā par citādāku veidojumu – ne kādu no esošajiem novadiem, bet jaunu, kurā apvienosies Aloja, Limbaži un Salacgrīva. Otrkārt, pulcēšanās ierobežojumi tomēr neļauj telpās kopā sanākt lielākam skaitam cilvēku.

vairāk...
Pašvaldību vēlēšanas gaidot
21.V

Visvairāk grēko ar kūtsmēslu apsaimniekošanu

Par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumiem skaidrojumu lūdzām Valsts vides dienesta Vidzemes Reģionālās vides pārvaldes direktorei DACEI RUDUSAI.

vairāk...
Visvairāk grēko ar kūtsmēslu apsaimniekošanu
21.V

Bioloģiskajam lauksaimniekam ir jābūt zinošam

Bioloģiskā saimniecība “Jaun-Ieviņas” atrodas Vidzemē, Raunas novada Raunas pagastā, netālu no Raunas Staburaga. Saimnieki Uldis un Ineta Rudzīši attīstījuši daudznozaru bioloģisko saimniecību. Tur ganās gan savvaļas zirgi, gan govis un sastopami dažādi putni, tur audzē un pārstrādā cidonijas, audzē dažādus dārzeņus un graudaugus, ražo kokogles un kopj bites. Kopumā viņi apsaimnieko nepilnus 100 hektārus zemes. Sarunā piedalās saimnieks Uldis.

vairāk...
Bioloģiskajam lauksaimniekam ir jābūt zinošam
07.V

Viens bez otra nevar

Tikai daži augi paši sevi apputeksnē, lielākajai daļai floras vairošanās ir atkarīga no vēja vai ūdens, dzīvniekiem un kukaiņiem, tai skaitā bitēm. Augu kultūrām ir nepieciešama apputeksnēšana, bet medus bitēm vieta, kur ievākt ziedu nektāru, tā ir savstarpēji izdevīga mijiedarbība, kas Latvijā netiek līdz galam novērtēta, skaidro Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.

vairāk...
Viens bez otra nevar
07.V

Pesticīdu lietošanas sērga nemazinās

Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas “Dzīvā zeme” organizatorēm.

vairāk...
Pesticīdu lietošanas sērga nemazinās
23.IV

Izvairīties no eko trikiem

Klimata pārmaiņas, zaļais kurss, zaļināšana, ekoloģiska un bioloģiska ražošana un produkti – šie un līdzīgi jēdzieni aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, atstājot paliekošas pēdas apziņā un pamazām arī veidojot mūsu ikdienas izvēles un paradumus. Aizvien vairāk “zaļu”, “ekoloģisku” un “bio” produktu parādās arī veikalu plauktos. Tos izceļ aicinoši uzraksti un īpaši apzīmējumi. Vai varam tiem uzticēties? Par ekomarķējumu sarunājamies ar vienu no zinošākajām ekspertēm šajā jautājumā, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pārstāvi ILZI NEIMANI.

vairāk...
Izvairīties no eko trikiem
23.IV

Taupīt enerģiju ar jaunu domāšanu

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju.”

vairāk...
Taupīt enerģiju ar jaunu domāšanu
09.IV

Ar lepnumu par savu pļavu

Pērn noslēdzās dabas skaitīšanas ceturtā sezona, kad eksperti apsekoja un uzskaitīja dabas vērtības, tostarp vairāk nekā 130 000 hektāru zālāja. No tiem vien 45% atzina par bioloģiski vērtīgiem, bet, kā stāsta Latvijas Universitātes lektore, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte LINDA UZULE, vairākos gadījumos īpašnieki tikai vēlāk atzinuši, ka zālājus aparuši vai apmežojuši. Vaicājām ekspertei, kas veicinātu cilvēku izvēli par labu zālājam aramzemes vietā un ar kādām metodēm zālāja īpašniekiem to padarīt vērtīgāku.

vairāk...
Ar lepnumu par savu pļavu
09.IV

Daba bez cilvēka arī nevar

Dabas parks “Abavas senleja” uzskatāms par vienu no bioloģiski vērtīgākajām dabas teritorijām Latvijā. Te konstatēti 16 aizsargājamie biotopi, un viens no tiem atrodas teju vai pašā pilsētas centrā, blakus senajiem pilskalniem – Pūzurgravā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tā bijusi ar mežu un krūmiem aizaugusi vieta. Bet kopš te saimnieko un tās dabisko vidi uztur Līga Aukšmukste, vietas vērtība dabas pētnieku un interesentu acīs pieaug gadu no gada.

vairāk...
Daba bez cilvēka arī nevar
Esi moderns!

Aptauja

Vai protat dzīvot taupīgi?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 3
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!

Ieraudzīju – nobildēju