Astrīda, Astra
2022. gada 16.augusts

Esam informēti, zinoši, atbildīgi, motivēti!

28.VI

Sarunā ar premjeru galvenie vārdi – drošība, enerģētika, atbalsts… (ziņa/aktualitāte)

Premjers Krišjānis Kariņš, tiekoties ar reģionālo mediju žurnālistiem

Šomēnes pēc divu gadu pārtraukuma reģionālo mediju pārstāvjiem atkal bija iespēja klātienē Rīgā tikties ar premjeru Krišjāni Kariņu. Pandēmijas laikā preses konferences notika vien tiešsaistē. Tiesa, arī šoreiz vairāki kolēģi sarunai pievienojās attālināti zoom platformā. Valdības vadītājs sprieda, ka tas ir viens no kovida ieguvumiem – ne visur jābūt tieši klāt, iespējams arī izmantot virtuālo vidi, tomēr īsta tikšanās sagādā pavisam citas emocijas.

Tiekoties ar žurnālistiem, premjers uzsvēra trīs šobrīd visaktuālākos vārdus: drošība, enerģētika un atbalsts iedzīvotājiem. Runājot par karu Ukrainā, K. Kariņš sacīja:  – Mūsu mērķis, par ko cenšamies pārliecināt arī visu Eiropu,  – ukraiņiem šajā karā ir jāuzvar, bet Krievijai jāzaudē. Turklāt tā, lai viņi saprastu, ka ir zaudējuši. Ja nesapratīs, tad agri vai vēlu sagaidīsim, ka viņu agresija turpināsies. Vai nu turpat Ukrainā, vai varbūt citās kaimiņvalstīs.  Premjers arī skaidroja, kāda ir mūsu valsts palīdzība Ukrainai – gan militārā, gan humānā. Šajā ziņā bezgala atsaucīgi iesaistījusies visa sabiedrība, ziedojot naudu, nepieciešamās mantas, sienot maskēšanās tīklus, uzņemot kara bēgļus. – Palīdzība ukraiņiem ir arī Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, lai vājinātu tās spēju turpināt karot,  – precizēja valdības vadītājs. 

Uz jautājumu, kas satrauc ikvienu Latvijā,  – vai mūsu valsts var justies droša, K. Kariņš atbildēja pārliecināti:  – Jā. Mēs esam NATO dalībvalsts, un vienas valsts apdraudējums tiktu uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Šobrīd mēs gan paši stiprinām savas aizsardzības spējas, gan strādājam ar partneriem, lai kopumā viss austrumu flangs kļūtu vēl drošāks. Viņš skaidroja, ka tiek mainīta attieksme pret iespējamiem draudiem. Iepriekš bija uzstādījums, ka jebkāda iebrukuma gadījumā tiek atgūta teorētiski zaudētā teritorija, tagad, redzot, cik brutāli rīkojas Krievijas armija, tiek attīstīta stratēģija, lai vispār šāda situācija nebūtu iespējama un iebrucēji nevarētu valstī iekļūt. Par to tiek diskutēts arī NATO samitā, kas patlaban notiek Spānijā. 

Turpmāk aizsardzībai paredzēts atvēlēt 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, tāpat tiek palielināts skaitliskais NATO kontingents Latvijā, gādāts papildu bruņojums. Paredzēts pieņemt likumu, lai apdraudējuma gadījumā vienā no Baltijas valstīm pārējo armijas varētu šķērsot robežu un doties palīgā. Tāpat momentā iesaistītos pie mums vai kaimiņos dislocētie NATO spēki. Kā zināms, Latvijā pamatā ir Kanādas armijas kontingents, Lietuvā – Vācijas, bet Igaunijā – Lielbritānijas. Kopīgas mācības jau visu laiku ir ierasta prakse. Premjers arī atklāja, ka Latvijā iecerēts izbūvēt vēl vienu militāro bāzi ar lielu poligonu – pat plašāku nekā Ādažos. Konkrēts lēmums gan vēl nav pieņemts. Turpinās arī žoga izbūve uz austrumu robežas. – Tas, protams, neaizturēs tankus, taču nekontrolētu bēgļu plūsmu gan,  – sacīja Ministru prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka būtiska ir iedzīvotāju apmācība valsts aizsardzībai, par to noteikti vajadzētu domāt izglītības iestādēs. Tiesa, Zemessardzē, arī jaunsargos pēdējā laikā jūtams skaita pieaugums. 

Sarunā par otru pašlaik īpaši nozīmīgo jomu – enerģētiku, K. Kariņš uzsvēra, ka šobrīd Latvija vairs no Krievijas neiepērk ne naftas produktus un elektrību (līdz šim tie bija apmēram 8% no mūsu tirgus), ne arī gāzi. Līdzīgi no energoresursu iegādes Krievijā saistībā ar noteiktajām sankcijām atteikusies arī Lietuva un Igaunija, Somija, tāpat gandrīz no saistības ar Krieviju atbrīvojusies Polija. Vai mums šo resursu pietiek no citiem avotiem? Par elektrību premjers nešauboties sacīja, ka 100% pietiek. Tāpat naftas produkti. Šobrīd tie lielākoties nāk no Mažeiķiem Lietuvā un Somijas Nestes. Lielāks izaicinājums ir gāzes nodrošinājums. Pašlaik tai ir divi avoti: Klaipēdas termināls Lietuvā un Lietuvas–Polijas starpsavienojums. Klaipēda spēj nodrošināt visu triju Baltijas valstu vajadzības, taču mūsu reģionā ir arī Somija, kuras gāzes patēriņš ir tikpat liels kā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopā. Tāpēc jāmeklē risinājums, kā apmierināt visa reģiona pieprasījumu. – Inčukalna krātuvē mums šobrīd ir pietiekamas rezerves vismaz līdz gada beigām, bet atkarībā no tā, kāda būs ziema un patērētāju vajadzības, iespējams, vēl ilgākam laikam, – drošināja premjers. Protams, jādomā par turpmāko. Somija ir noslēgusi līgumu par otru peldošo gāzes terminālu, kas varētu būt pietauvots vai nu Somijā, vai Igaunijā. Un ar to pietiktu visam reģionam. Turklāt Polijai rudenī būs cauruļvads no Norvēģijas. – Tātad nav satraukuma par produkta pieejamību līdz gada beigām un, ticamāk, arī ilgtermiņā viss būs kārtībā, tikai jautājums ir par cenām. Tās mēs nezinām, un cenas visam dzen augšā Krievijas karš Ukrainā. Krievija grib likt visai pasaulei mocīties ar cenu pieaugumu, graudu deficītu, cerot ar šantāžu panākt kādu sev izdevīgu krīzes risinājumu. Baltijas valstis, kas zina Krievijas imperiālistisko dabu, ļoti labi saprot, ka piekāpties nedrīkst, – sacīja K. Kariņš. Taču valdībai jādomā, kā iedzīvotājiem mīkstināt izmaksu kāpumu. Patlaban Ministru kabinets strādā pie atbalsta mehānisma. Pagājušonedēļ valdība apstiprināja Labklājības ministrijas kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoto informatīvo ziņojumu Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām. Šie pasākumi paredzēti nākamajai apkures sezonai. 

Runājot par cenām, premjers atkārtoja bieži dzirdētos vārdus:  – Mēs maksājam ar makiem, bet ukraiņi – ar dzīvībām. Naudu var nopelnīt, bet dzīvības vairs neatgūt…  

Laila PAEGLE
Foto no Valsts kancelejas

Esi moderns!

Aptauja

Vai protat dzīvot taupīgi?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 1

Ieraudzīju – nobildēju