Vasaras beigās mani uzrunāja nosaukums «Neatklātā Albānija». Tas bija lasāms ceļojumu aģentūras «PostNos» mājaslapā, kur ik pa laikam ieskatos. Piedzīvoju to, ko sauc par "klikšķi", sajūtu, ka tieši tur vēlos nokļūt – staigāt un elpot kalnu gaisu Albānijas Alpos, priecēt acis ar Adrijas jūras zilgmi un varbūt dot iespēju sevi pārsteigt zemei, ar ko esmu maz pazīstama. Brauciens attaisnoja visas gaidas – patika gan maršruts, gan kompānija, kā arī paveicās ar lielisku grupas vadītāju. Jāpiebilst, ka «PostNos» organizē ceļojumus tiem, kuriem galvenais nav komforts, bet piedzīvojums. Albānija tādu noteikti var sagādāt, jo vēl nav tik sakārtota un "nopulēta" kā citas valstis Eiropā. Jūtams, ka tā pieder reģionam, bet ne savienībai. Attīstība ir vērojama, bet tā šķiet lēnāka nekā pie mums, lai gan līdzīgi kā Latvijā, arī šajā valstī jauna un citāda dzīve sākās 1991. gadā.
