Tuvojas ziema, tomēr šķeldas krājumi iepircējiem ir augstāki par iepriekšējo gadu vidējo sezonālo līmeni. Arī ostās uzkrāti ievērojami eksportam paredzētās šķeldas apjomi. Kopumā šā gada pirmajā pusgadā mežizstrādes apjomi nodrošināja gan koksnes izejmateriālu pieejamību, gan ļāva veidot uzkrājumus apkures sezonai. Pēc Baltic Wood Research (BWR) prognozēm šajā ziemā enerģētiskās koksnes cenu kāpums neesot gaidāms.
Salīdzinājumā ar 2022. gada vēsturiski maksimālo līmeni šogad strauji samazinājās apaļkoku iepirkuma cenas – aptuveni par 30% papīrmalkas un par 45% malkas segmentā. Līdz ar to, sākot ar jūliju, mežizstrādes apjomi samazinājās, un tas, sākot ar šī gada trešo ceturksni, ietekmēs arī ciršanas atlieku un šķeldas pieejamību. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām mežizstrāde privātajā sektorā varētu samazināties par 40%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un par 25%, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo līmeni. Tas nozīmē, ka grūti laiki pienāks mazajām zāģētavām, kurām sava ražošana būs jāsamazina arī par aptuveni 20%. Savukārt vietējie ražotāji nodrošina būtiskus kokapstrādes atlieku apjomus, kas ir izejviela enerģētiskās koksnes produktiem.
Pateicoties pagājušā gada siltajai ziemai, pēc statistikas datiem 2022. gadā Latvijā patērēja 6,9 miljonus berkubu kurināmās šķeldas. 2023./2024. gadā varam sagaidīt enerģētiskās koksnes patēriņa pieaugumu, jo pēc BWR datiem Latvijas pašvaldībās realizācijas stadijā ir 10 jauni katlumāju projekti, kuru jauda ir lielāka par 5 MW. Pēc katlumāju nodošanas ekspluatācijā šajā apkures sezonā kurināmās šķeldas patēriņš varētu pieaugt par vismaz 1 miljonu berkubikmetru gadā.
Līdz ar to enerģētiskās koksnes cenu korekcija varētu notikt tikai nākamā gada pavasarī, kad samazinās pieejamās meža šķeldas pieejamība. Tāpat šķeldas un skaidu importa samazinājums uz pusi – līdz 0,2 miljoniem tonnu – liecina, ka Latvijas enerģētiskās koksnes sektors ir pilnīgi pārgājis uz vietējās koksnes resursiem.
Dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes cenas un piegāžu apjomi Eiropas tirgum ir un pārskatāmā nākotnē arī būs ar izteiktu atkarību no politiskiem apstākļiem, savukārt vēja ražotā elektroenerģija – no klimatiskiem apstākļiem.
Savulaik jau prognozējām, ka vietējo atjaunojamo energoresursu – šķeldas un biomasas – aktīvāka izmantošana sakrīt gan ar Eiropas Savienības nostādnēm par klimata neitralitāti, gan Latvijas enerģētiskās drošības interesēm un meža nozares potenciālu.
Reinholds PELŠE,
SIA «Meža eksperti» valdes priekšsēdētājs
