Ja pirms vairāk nekā 10 gadiem PJOTRAM DROZDEKAM kāds būtu pareģojis dzīvi Latvijā, viņš to uztvertu kā joku. Tomēr mīlestība ar cilvēku spēj darīt neticamas lietas. Tagad viņš iedzīvojies Limbažos, kur viņu draudzīgi sauc par Pīteru. Pilsētā atvēris autoservisu, iegādājies pusi mājas, zemi un divos hektāros izveidojis savu sapņu dārzu. Tomēr par lielāko bagātību Pīters uzskata kuplo ģimeni. Viņam līdzās ir Inese, kuras dēļ viņš bija gatavs atteikties no ierastās dzīves un visu mainīt.
“Te esmu palīdzējis izaudzināt un izskoloties trim audžubērniem, bet meitai Terēzei tas vēl priekšā. Man negribētos, ka viņai kādreiz būtu jāmeklē darbs Polijā vai citur pasaulē. Tāpēc novēlu Latvijas valstij augt un sakārtoties!” saka Pīters. Vēl viņš stāsta, kā pērn ciemos ieradās viņu “Kaipagu” mājas bijušo īpašnieku atvases no Vācijas. Starp viņiem bija sirmgalvis, kurš tajā dzimis. “Kā viņš priecājās, ka tēva būvētais nams turpina dzīvot!” atceras sarunbiedrs. Tas viņam licis aizdomāties, cik liela nozīme ir tam, kas paliek aiz katra cilvēka. Limbažnieks spriež, ka viņa dāvana Latvijai būs 2 hektāri dārza. Varbūt pat vairāk, jo, attīstot savu stādu audzētavu, taps citi un būs palīdzēts Latvijai kļūt skaistākai.
