Nedēļas nogalē piedzīvotā vētra lauksaimniecības nozarei bija nopietns ģenerālmēģinājums, pārbaudot saimniecību gatavību krīzes situācijām. Lai gan kopumā nozare pārbaudījumu izturēja, vētra izgaismoja būtiskus trūkumus, kas ziemā var radīt daudz smagākas sekas.
– Šoreiz zemnieki pārbaudījumu izturēja. Taču, ja līdzīga situācija rastos ziemā, daudzām saimniecībām sekas būtu kritiskas. Tādēļ secinājumi jāizdara ne tikai zemniekiem, bet arī valstij, pašvaldībām un kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem, – norāda biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Kritiskais punkts – mobilie sakari
Vētra vēlreiz izgaismoja mobilo sakaru pārklājuma problēmas lauku reģionos, īpaši pierobežā un attālākās teritorijās. Situācija, kad zemniekam jāmēro 20 un vairāk kilometru, lai noķertu zonu un varētu kādu sazvanīt, nav pieļaujama. Biedrības biedri norāda, ka vairākos lauku reģionos sakaru kvalitāte pēdējos gados ir pasliktinājusies. Augusta vētra šīs problēmas vēl vairāk izgaismoja un radīja pamatotus jautājumus par mobilo sakaru infrastruktūras spēju ilgstoši darboties plaša elektroapgādes pārtraukuma apstākļos.
Vairākas saimniecības apsver iespēju izmantot «Starlink» satelītinternetu, lai nodrošinātu saziņas iespējas arī krīzes situācijās. Biedrība uzskata, ka arī pašvaldībām būtu lietderīgi satelītinterneta piekļuves punktus ierīkot pagastu centros.
Degviela ir krīzes infrastruktūras asinsrite
Vētra atklāja arī degvielas uzpildes staciju atkarību no elektroapgādes. Bez elektrības nedarbojas degvielas sūkņi, maksājumu sistēmas un cita staciju infrastruktūra. – Bez elektrības degvielas uzpildes stacija kļūst vien par nojumi virs nestrādājošiem sūkņiem. Krīzes laikā degviela ir visas kritiskās infrastruktūras asinsrite, – uzsver J. Lazdiņš.
Biedrība aicina valstij kopā ar degvielas tirgotājiem noteikt stratēģiski izvietotu degvielas uzpildes staciju tīklu un prasības to autonomai darbībai elektroapgādes pārtraukuma gadījumā. Šādām stacijām jābūt nodrošinātām ar rezerves elektroenerģijas avotiem, autonomiem sakaru un norēķinu risinājumiem un pietiekamām degvielas rezervēm.
Svarīgi ir pazemes kabeļi un ģeneratori
Dabas stihiju laikā visbiežāk tiek bojātas gaisvadu elektrolīnijas, un augusta vētra to vēlreiz apliecināja. Elektroapgādes pārtraukuma dēļ nedarbojas slaukšanas un dzesēšanas iekārtas, graudu kaltes, ventilācijas un ūdensapgādes sistēmas, kā arī citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.
Tādēļ «Zemnieku saeima» aicina AS «Sadales tīkls», plānojot elektrotīkla rekonstrukciju, pakāpeniski aizstāt gaisvadu līnijas ar zemē ieraktiem kabeļiem, prioritāti piešķirot kritiski svarīgiem un dabas stihiju apdraudētākajiem elektrotīkla posmiem lauku reģionos.
Elektroapgādes pārtraukuma gadījumā saimniecību darbu palīdz nodrošināt dīzeļģeneratori. Saimniecībām, kuru darbība un dzīvnieku aprūpe ir atkarīga no nepārtrauktas elektroapgādes, jābūt atbilstošam rezerves elektroenerģijas avotam. Taču ar ģeneratora iegādi vien nepietiek – saimniecībai jābūt pārliecinātai, ka tas krīzes brīdī patiešām darbosies.
Vasarā piedzīvotais ziemā varētu kļūt traģisks
Latvijai ir paveicies, ka tik plaša mēroga krīze notika vasarā. Elektroapgādes traucējumi radīja būtiskus, tomēr lielākoties īslaicīgus traucējumus un zaudējumus. Līdzīga vētra ziemā, īpaši ilgstoša sala apstākļos, radītu daudz smagākas sekas. Aukstumā bez elektrības pārstāj darboties apkures un ūdensapgādes sistēmas, var aizsalt ūdensvadi un dzirdnes, kā arī tikt apdraudēta dzīvnieku veselība un pat dzīvība. Ilgstoši elektroapgādes un sakaru traucējumi varētu paralizēt ne tikai atsevišķu saimniecību darbu, bet arī veselus lauku apvidus.
– Nav pietiekami prasīt gatavību tikai no zemniekiem. Ja krīzes laikā nav iespējams iegādāties degvielu, nedarbojas mobilie sakari un nav pieejams ūdens, arī labi sagatavotu saimniecību iespējas turpināt darbu ir ierobežotas. Varam tikai atviegloti uzelpot, ka šī vētra mūs skāra vasarā. Ziemā vairākas dienas ilgs elektroapgādes pārtraukums barga sala apstākļos nozīmētu ne tikai neērtības vai ekonomiskus zaudējumus. Atsevišķās mājsaimniecībās un lauku saimniecībās sekas varētu būt traģiskas, – norāda J. Lazdiņš.
Biedrības ieskatā šī vētra bija vērtīgs, lai gan ļoti nepatīkams ģenerālmēģinājums. Zemniekiem jāizdara secinājumi, jāpārbauda aprīkojums un jāpilnveido rīcības plāni. Taču tikpat būtiski secinājumi jāizdara valstij, pašvaldībām, mobilo sakaru operatoriem, degvielas tirgotājiem, elektroapgādes uzņēmumiem un citiem kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.
