Jau padsmit gadus vasaras izskaņā kopā ar Liepupes pamatskolas mazpulka vadītāju Baibu Mantiņu dodamies pie viņas audzēkņiem apraudzīt, ko katrs brīvlaikā paveicis, kā izdevies īstenot iecerēto projektu. Jāuzzina, kas izaudzis laukos un cik pamatīgi veikums izvērtēts, lai pats mazpulcēns saprastu, ko varbūt darīt citādāk, bet kas tāpat jāturpina, jo viss ir kārtībā. Taču tā ir ne tikai ciemošanās pie skolēniem un bērndārzniekiem (viņiem ir īpaša Asniņu programma), bet arī viņu ģimenēs, sarunas ar vecākiem un vecvecākiem. – Bez ģimeņu atbalsta un ieinteresētības, palīdzot bērniem iepazīt lauku darbus, mācoties atbildības sajūtu, mazpulks vispār nav iedomājams, – gadu gaitā pārliecinājusies B. Mantiņa, priecīga par Liepupes skolēnu ģimenēm.
Šoreiz mūsu pirmā pieturvieta ir Viļķenes pagasta Voldes – SIA Amber Rose gaļas liellopu komplekss Vitrupes pusē. Tieši tur tiekamies ar sestklasnieku Gustavu Rozi un viņa māmiņu Evitu. Gustavs ir pieredzējis mazpulcēns un īsteno jau ceturto projektu – šoreiz rūpējas par teliņu Van Luiju, taču gatavs stāstīt arī par pārējiem liellopiem – ko tie ēd, kā izturas. Un ne tikai par to vien – zina par graudiem, ko audzē vecāku saimniecībā, kāda šogad raža, par zālāju platībām. Viss jaunekli arī interesē. Kad ieminamies, ka Gustavs, ticamāk, dienās būs lauksaimnieks, zēns nopietni atbild, ka noteikti. Tikai nākotnes izglītības iestādi gan vēl neesot izraudzījies. Tam laiks. Pēc šīs lietišķās sarunas B. Mantiņa atkārto: – Vide un ģimene, kādā aug bērns, tas, ka vecāki viņu iesaista saimniekošanā, iedrošina, ļauj uzņemties atbildību, tieši veido nākamos saimniekus, uzņēmējus, cilvēkus, kuri pratīs strādāt jebkurā jomā. Ar Gustava māsiņu, trešklasnieci Lauru satiekamies Liepupē pie restorāna un viesnīcas Pernigele, kur arī saimnieko viņu ģimene. Lauriņas aprūpē ir seši truši. Tas meitenei ir otrais projekts.

Pirmoreiz ierodamies Liepupes Kurpniekos, kur mūs sagaida trešklasnieks Arvis Tekenbergs ar māmiņu Līgu un arī vecmāmiņu. Arvim ir pirmais projekts, taču nopietns un atbildīgs. Viņš audzē trīs šķirņu sīpolus, ko nodos z.s. Ezerkauliņi (tos tagad jau tirgo Maxima veikalos). Raža laba. Un vēl zēns pamēģinājis izaudzēt arbūzus. Pirmie jau nobaudīti. Pašu lolotajiem pavisam cita garša! Visi kopā staigājam pa brīnišķīgi iekopto dārzu, par kuru Līga teic: – Strādājam kopā. Laukos darāmā nekad netrūkst. Savukārt Arvis piebilst, ka visvairāk viņam patīk novākt ražu un arī pētīt dabu. Par vērīgumu liecina arī puisēna stāstītais par stārķiem, kuru jaunuļi cēli staigājuši pa sīpolu vagām, un zivju gārņiem, kuru ligzda netālu no Kurpniekiem.

Zaļmežu mājās ciemojamies katru vasaru. Septītklasniekam Ītanam Zaļmežam šī gada veikums ir jau piektais projekts – viņš audzē arbūzus un kukurūzu. Iepriekšējās vasarās bija tomāti, sīpoli, paprika un kartupeļi. B. Mantiņa precizē, ka šopavasar Liepupes skolā ciemojās Mareks Kantāns no Lādezera, zinošs arbūzu (un ne tikai) audzētājs. Pēc tikšanās Kantānu ģimenes dārzniecības dāvātās sēklas tika Liepupes mazpulcēniem, kuriem tad nu šogad topā ir arbūzi. Ītana jaunākā māsiņa – pirmklasniece Melānija, piedaloties Asniņu kustībā, izvēlējusies apčubināt gurķus. Vidējā māsa, sestklasniece Keitija arī iesaistās visos lauku darbos, tomēr šogad nolēma ar projektu iepauzēt. Taču māmiņa Elīna nosmej, ka tūlīt visā dedzīgi piedalīsies mazais brālis Martins, divgadnieks, kuram, no rīta ceļoties, teju pirmais vārds ir ārā, jo nav lielāka prieka kā tikt dārzā, dobēs un vagās. Starp citu, pie mājas kuplo īpaša ābelīte – Latvijas Mazpulku dāvana, ko ģimene pirms dažiem gadiem saņēma kā paldies par atbalstu bērnu aktivitātēm, mācot saimniekot un justies piederīgiem savai zemei.

Nākamā pietura ir Skultes pagastā gandrīz pašā jūras krastā – Kaņepes, kas atrodas netālu no Vārzu pludmales. Mūs sagaida māsas Ozoliņas – trešklasniece Keitija un piektklasniece Kitija ar māmiņu Kristīni. Arī abu meiteņu brālēns, piektklasnieks Artūrs Ozoliņš un viņa māmiņa Sandra. Tad nu tādā omulīgā kompānijā dodamies apraudzīt, kas katram no trim azartiskajiem mazpulcēniem šovasar izaudzis. Pa vidu joņo Feja – Rietumsibīrijas laika, kura meklē sev futbola spēles biedru. Kitija palepojas ar arbūziem siltumnīcā. Vienu nolemjam degustēt. Taču vispirms jānosver – 1,522 kg. Un garša dzeltenajam bumbulim – neaprakstāma! Jaunās dārznieces mamma piebilst, ka ārā nekas dižs neizdotos, jūras tuvumā pārāk vēsi. Savukārt Keitija veiksmīgi izaudzējusi trīs dažādu šķirņu tomātus (vēl jāsalīdzina, kura ražīgāka), bet Artūrs – sīpolus. Par visiem trim mazpulka vadītāja noteic īsi: – Malači! Kitija moži stāsta, ka jau gaida septembra beigas, kad skolā visi prezentēs savus projektus, un labprāt 31. oktobrī dosies uz Vidzemes mazpulku forumu Valmierā. Par bērnu rosību un vēlmi ikreiz pamēģināt kaut ko jaunu priecājas arī vecāki. – Turklāt tā viņi mācās atbildību – nepietiek iesēt, vajag arī aprūpēt, citādi nekā.

Arī Brīvzemnieku mājās, kuras pazīšanās zīme ir milzu ozols, ciemojamies katru gadu. Te tiekamies ar sestklasnieci Zani Ivansoni un viņas vecmāmiņu Ingu Dārznieci. Arī Zane šovasar audzējusi arbūzus un sīpolus. Arbūziem atrasts neparasts, bet, liekas, ļoti veiksmīgs risinājums. Tie iestādīti mašīnu riepās, kam apakšā ģeotekstils. Šāda it kā noslēgta zona labi tur mitrumu, savukārt melnā krāsa uzsilst saulē. Pa nakti augi tiek piesegti. Zani var uzslavēt arī par cītīgi aizpildīto mazpulcēna dienasgrāmatu, kurā tiek aprakstīts viss, kas darīts, pievienotas fotogrāfijas.

Pie trešklasnieka Krista Miķelsona pērn devāmies uz Tūju. Gadā, kas nebija ķirbjiem un arbūziem labvēlīgs, viņam bija gluži laba raža. Tagad ar zēnu un viņa māmiņu Lanu tiekamies omes dārzā Liepupes centrā iepretim topošajam parkam. Krists arī šogad audzē arbūzus, tāpat gurķus siltumnīcā. Mamma Kristu, tāpat jaunāko dēlu Oliveru, kurš drīz varēs iesaistīties Asniņu aktivitātēs, uzteic par darbīgumu – gatavi dārzā darīt visu, kas nepieciešams. Savukārt B. Mantiņa stāsta, ka vēl pirms dažiem gadiem liepupiešiem nebija neviena bērndārznieku projekta. Tagad, iedvesmojoties no vecākajiem brāļiem un māsām, gatavi rušināties arī mazie. Piemērs aizrauj.
Piektklasnieci Martu Martinsoni un viņas vecmāmiņu Daci sastopam pie mājas Takas ielā. Marta ārā uz plēves audzējusi arbūzus, ziedējuši, auglīši aizmetušies, bet izčibējuši. Grūti spriest, vai veikalā pirktās sēklas bija nekvalitatīvas, vai kāds kaitēklis, putns nodarījis skādi. Dace teic, ka citus gadus izdevies izaudzēt itin lielus un garšīgus arbūzus. Šoreiz – secinājums, ka lauksaimniecība un dārzkopība ir neprognozējamas. Taču atliek turpināt!

Interesanto dienu noslēdzam Koidu ģimenes mājās Kalnu Ķullēs. Mūs sagaida visa saime – māmiņa Anete un tētis Jānis kopā ar dēlu trijotni: trešklasnieku Jāni, sešgadnieku Rembertu un mazo Janu. Rādāmā un stāstāmā šajā sētā pārpārēm, turklāt ģimene to dara, cits citu lieliski papildinot. Jānis juniors apčubinājis trīs veidu kukurūzu un arī iesaistījās mazpulcēnu biznesa projektā Trīsgaršu sīpoli – audzējis trīs šķirņu sīpolus: dzeltenus, sarkanus un šalotes. Stādījis tos gan vagās, gan dobēs un secinājis, ka dobēs mazāk nezāļu. Remberts savukārt pamēģinājis audzēt arbūzus (izdevies!), arī saulespuķes. Viņam padomā savs biznesiņš – ievākt sēklas un sagatavot tās tirgošanai putnu draugiem. Anete piebilst, ka dēliem katram ir vēl vairākas dobes, kurās viņi izmēģina audzēt to, kas nu kuram licies neparasts. Sava dobīte ir pat Janam. Abiem vecākajiem puikām līdztekus mazpulkam ir vēl daudz un dažādas nodarbes. Bet visai ģimenei kopīgs hobijs – pie mājām pašu izveidotā radiovadāmo automodelīšu trase. Vienīgā tāda Latvijā – mērogā 1:10 analoga īstajām rallijkrosa trasēm. Tētis Jānis ir gandarīts, ka šovasar jūlijā pie viņiem notika viens no Latvijas kausa izcīņas posmiem RXRC rallijkrosā. Dalībnieki par trasi bijuši sajūsmā.
B. Mantiņa šo dienu raksturoja ar dažiem skaitļiem – 10,5 stundu laikā nobraukti 129,5 km, lai satiktu un novērtētu 13 mazpulcēnu paveikto (vēl vairākus Liepupes mazpulcēnus todien nepaguvām apmeklēt). Iegūts milzum daudz pozitīvu emociju un galvenais secinājums – ja vienā reizē var satikt tik daudz darbīgu un apņēmīgu ģimeņu, tad runas par lauku panīkumu ir nevietā.
Lailas PAEGLES teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu skatiet Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.




