8. septembrī atzīmē Vispasaules Fizioterapijas dienu. Šogad uzmanība pievērsta kustību nozīmei sirds un asinsvadu slimību un insulta profilaksē, ārstēšanā un rehabilitācijā.
Lai rūpētos par sirds veselību, nav obligāti jāsāk ar intensīviem treniņiem sporta zālē. «Veselības centru apvienības» fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena vadītāja, fizioterapeite Elīna Bergmane uzsver, ka svarīga ir arī ikdienas kustēšanās.
Sirds veselībai – vismaz 150 minūtes kustību nedēļā
Pasaules Veselības organizācija pieaugušajiem iesaka nedēļā vismaz 150–300 minūtes mērenas intensitātes fizisko aktivitāšu vai 75–150 minūtes augstas intensitātes aktivitāšu. Vismaz divas reizes nedēļā ieteicams iekļaut arī spēka vingrinājumus. Taču tas nenozīmē, ka cilvēkam, kurš šobrīd maz kustas, uzreiz jācenšas sasniegt šīs normas. Arī neliels aktivitātes pieaugums ir labs sākums.
Sirds un asinsvadu sistēmu trenē, piemēram, ātra iešana, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, ūdens aerobika, skriešana un distanču slēpošana. Noder arī kāpšana pa kāpnēm un spēka vingrinājumi, kuros tiek iesaistītas lielās muskuļu grupas.
– Profilakses nolūkos ieteicamas nodarbības, kuru laikā sirdij jāstrādā spēcīgāk, paātrinās pulss un pastiprinās elpošana. Tas liecina par aktīvu sirds un asinsvadu sistēmas iesaisti. Arī svaru cilāšana, pietupieni var vienlaikus pozitīvi ietekmēt sirdi un asinsvadus, – skaidro E. Bergmane.
Galvenais – nepārspīlēt
Ja pēc ilgāka mazkustības perioda uzreiz sāk trenēties ļoti intensīvi, var rasties pārslodze un traumas. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kuri ilgstoši nav sportojuši, kuriem ir liekais svars vai sirds un asinsvadu veselības problēmas.
Tāpēc slodzi ieteicams palielināt pakāpeniski. Piemēram, sākumā var izvēlēties pastaigas, pārmaiņus ejot ātrāk un lēnāk, un pamazām palielināt gan tempu, gan ilgumu.
Ja ir veselības riski, slodzi labāk pielāgot kopā ar speciālistu
Paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, liekais svars, cukura vielmaiņas traucējumi, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Šādos gadījumos fiziskās aktivitātes joprojām ir svarīgas, taču slodzi vēlams pielāgot individuāli.
Fizioterapeits nepieciešamības gadījumā var novērtēt fiziskās spējas ar funkcionāliem testiem, piemēram, sešu minūšu iešanas testu. Ja cilvēks lieto medikamentus, kas ietekmē asinsspiedienu vai pulsu, par to jāinformē fizioterapeits.
Arī pēc infarkta vai insulta kustība ir svarīga
Fizioterapija palīdz ne tikai novērst veselības problēmas, bet arī atgūt spēkus pēc insulta, infarkta un sirds operācijām. Rehabilitāciju, ja pacienta stāvoklis to ļauj, var sākt jau slimnīcā.
Pēc insulta, piemēram, pacientu pakāpeniski aktivizē – palīdz piecelties un staigāt, trenē līdzsvaru un spēku, kā arī pamazām palielina slodzi. Mērķis ir pēc iespējas ātrāk atgūt zaudētās funkcijas un atgriezties ikdienas dzīvē.
Katra kustība skaitās
– Katra kustība skaitās. Fiziskajām aktivitātēm nav obligāti jābūt stundu garam treniņam sporta zālē, – uzsver E. Bergmane. Ļoti vērtīgas ir arī mazas, ikdienā veicamas izvēles – lifta vietā izmantot kāpnes, dažas sabiedriskā transporta pieturas noiet kājām vai pēc ilgākas sēdēšanas piecelties un izkustēties.
Tāpēc sākt rūpēties par sirds veselību var jau šodien – ar vienu papildu pastaigu, kāpnēm lifta vietā vai dažām aktīvām minūtēm dienas laikā. Svarīgākais ir kustēties regulāri un slodzi palielināt pakāpeniski.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.