Ausekļa redakcija
Redakciju ir sasniegusi informācija, ka cilvēkiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu, jau atkal ir par vienu problēmu vairāk – autobusu vadītāji neapstājas visās pieturās. Izrādās, ka daļa no tām nav iekļautas kustību sarakstā. Pieturās ārpus autoostas, kurai zem zilās zīmes nav baltas plāksnītes ar kustības sarakstu, autobusa vadītajam nemaz nav jāpietur. Līdz šim cilvēki Limbažu novadā varēja to pat nezināt, jo vienmēr varēja gan iekāpt, gan izkāpt arī šajās pieturās. Tas esot mainījies pēc tam, kad pārvadājumus Limbažu novadā pārņēma VTU Valmiera. Runā, ka dažviet pieturas zīme ir noņemta vispār.
Kāda ir jūsu pieredze? Vai jums ir vēl kādas atziņas vai novērojumi par sabiedrisko transportu?
2 atbildes
Labdien! Turpinot sarunu par VTU autobusiem. Mana pieredze arī nav iepriecinoša. Regulāri braucu ar šiem autobusiem uz Rīgu, jo darbavieta Rīgā. Mans maršruts ir Mēbeļu nams – Gravas un Gravas – Mēbeļu nams. Gari nestāstot, informāciju apkopošu īsāk.
1. Mazajos autobusos ir divas galējības. Va nu nav gaisa ko elpot, vai arī kondicionieris pūš virsū aukstu gaisu. Pēc viena šāda brauciena ieguvu pat starpribu nerva iekaisumu. Sapūta. Ne reti šīs šaurās kondicionieru lūciņas var redzēt aizbāztas, piemēram ar viereiz lietojamo papīra kabatlakatiņu. Salvetīti.
2. Sēdvietas ir tik platas, lai blakus ērti sasēstos divi, augumā smalki, cilvēki. Liela auguma un korpulentākiem pilnīgas neērtības! Pietrūkst vieta. Jāsaspiežās ka pakustēt nedrīgst, lai netraucētu blakus sēdošo.
3. Reisos tiek palaisti veci, nolietoti autobusi. Nobružāti un graboši.
4. Kursē pat mazie mikroautobusi. Protams ka tie ir pilni jau Rīgas centrā! Un tad Juglas pieturai pabrauc garām, jo vietu vairs nav. Nav patīkami netikt mājā pēc nostrādātas naktsmaiņas!
5. Firmas Temsa autobusi visu ceļu nejēdzīgi gaudo.
6. Otkar autobusiņiem grab invalīdu durvis. Uz bedrēm nograb viss autobuss.
7. Šajos mini autobusos man jau ir problemātiski iekāpt, savos 53 gados. Ko lai iesāk cilvēki gados? Trepītes šauras, stāvas.
8. Šķiet, invalīdu ratiņu novietišanai ir īoašas problēmas! Tiek izņemts viens, divu sēdvietu beņķis. Kur to likt, kas zin! Bet šoferis viens to ielikt vietā nevar. Tā nu gadījās ka šis izņemtais beņķis bij atstutēts pret priejšā atridošos beņķi. Sēdēju aiz šī atstutētā. Tiklīdz autobuss uzsāka braukt, beņķis uzgāzās pret maniem ceļgaliem. Bet pēc tam, gāžoties atpakaļ, atsitās pret priekšējo beņķi kurā sēdēja sieviete. Viņai blieziens pa pakausi. Tā nu visu ceļu stutēju šo izņemto sēdvietu lai tā netraumētu mani un otru pasažieri. Kad izkāpu, gāzelēšanās process turpinājās. Pastāvot pieturā to redzēju.
9. Braucot no Rīgas mājup, ar autobusu kurš Mēbeļu nama pieturā ir 21.15, tas regulāri ir pārpildīts. Cilvēki stāv kājās pēc savām 12, vai mazāk nostrādātām stundām! Kā “siļķes mucā”! Šaurība, saspiestība! Nožēlojami! Un ja vēl autibusā nav gaiss…
10. Kur likt bērnu ratiņus? Bagāžu? Iepirkumu maisiņus un somas? Pilni klēpji pasažieriem! Vai tas ir normāli?
Rodās jautājumi. Ko vērti mēs esam šajā valstī? Par ko tas viss? Kur palika komforts un ērtības? Vai pēc garas darbadienas pat mazliet nosnausties autibusā vairs nedrīgst?
Un tas nav viss. Tikai viena daļa no piedzīvotā.
Varu tikai pateikties firmai CATA. Paldies ka mums bijāt! Un mūsu laipnie šoferīši – paldies Jums! Tā visa vairs nav!
Ar cieņu.
Ilze Liepa
Ministru kabineta noteikumi nr634 par Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā nosaka, ka pieturā pasažieris tiek uzņemts, ja, tuvojoties autobusam, pasažieris atrodas pieturas zonā tiešā pieturas zīmes tuvumā un ir pacelta roka. Diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, pasažierim ir jābūt pamanāmam, piemēram, jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem vai iedegtam lukturītim. Pasažierim laikus autobusa apkalpei jāpieprasa izkāpšana pieprasījuma pieturā.
Pievienojies sarunai
Atbildēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.