Vakcinācija pret Covid-19 – savai un apkārtējo drošībai

Ģimenes ārste Gunta ­Kundrāte Alojā uzticas zinātniekiem un ir pārliecināta, ka vakcinēties pret Covid-19 ir nepieciešams. Viņa atgādina, ka kopumā vakcinācijas vēsture ir ļoti sena un tā sevi ir attaisnojusi. Cilvēki vairs nešaubās, ka vajadzētu vakcinēties pret stinguma krampjiem vai, dodoties uz eksotiskām zemēm, pret dzelteno drudzi. Ar vakcīnu pret ­Covid-19 ir tāpat:

"Vakcīna nodrošina to, ka ar vīrusu inficētais cilvēks nenonāk slimnīcā, viņam nav smagu saslimšanas formu un nav jācīnās par dzīvību, esot pieslēgtam pie skābekļa elpināmajiem aparātiem. Īpaši par to der aizdomāties riska grupu pārstāvjiem. Ja cilvēks jau slimo ar kādu hronisku kaiti, jebkuras slimības gaita viņam būs smagāka. Tālab jādomā, kā dzīvot un pasargāt sevi šodien."

Viņas praksē vakcinētie noteikti Covid-19, sevišķi tā omikrona paveidu, izslimo vieglāk un ātrāk un lielākoties ārstējas mājās.

Vakcinēties vajag arī senioriem, tostarp tiem, kuri ikdienu aizvada mājās. Nereti dzirdēts, ka vīrusu viņiem aiznes bērni, mazbērni vai mazmazbērni. Ja jaunākie ģimenes locekļi to vēl pārslimo samērā viegli, var gadīties, ka vecākam cilvēkam, kurš nav vakcinējies, inficēšanās sekas var būt visai smagas. Vakcināciju iesaka arī grūtniecēm, kurām jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par gaidāmo mazuli. Ja sieviete nav vakcinējusies un rodas kādas komplikācijas, tad bērniņam varētu nākties saskarties ar skābekļa trūkumu.

Kopš pērnā rudens iedzīvotājiem pieejamas arī balstvakcīnas. G. Kundrāte uzskata, ka vakcīnas papildu deva dod organismam lielāku aizsardzību un izturību pret vīrusu un viņai nav pamata apšaubīt vakcīnas izstrādājušo speciālistu atzinumus. Šobrīd tas vēl nav zināms, bet viņa pieļauj, ka nākotnē pret Covid-19, līdzīgi kā pret gripu, varētu būt jāpotējas katru gadu. – Balstvakcīnas taču ir praktiski visām vakcīnām! – atgādina ārste. Viņas praksē vakcinācija noritējusi ļoti labi, un kopējā vakcinācijas aptvere sasniegusi teju 80%, savukārt vecuma grupā virs 60 gadiem palikusi vien maza saujiņa nevakcinēto. Mediķe ļoti atzinīgi vērtē savu komandu, kas aktīvi iesaistās visā vakcinācijas procesā, proti, pacientus gan uzaicina, gan konsultē un arī praktiski potē. 

Gala izvēle, protams, jāizdara katram pašam. Tomēr jebkurā gadījumā ģimenes ārste patiesi iesaka uzmanīties no viltus ziņām, pievērst uzmanību informācijas avotiem un neticēt visam internetā rak­stītajam. Tā vietā vajag ieklausīties atzītu un zināmu speciālistu viedoklī, viņi šo tēmu tomēr ir izpētījuši un apguvuši kaut ko vairāk. Ar saviem pacientiem viņa vakcinēšanās tēmu pārrunājusi vairākkārt. – Laukos cilvēki vairāk uzklausa savu mediķi, kuram viņi uzticas, – viņa vērtē.

Ja iedzīvotājus, tostarp riska grupu pārstāvjus un seniorus, tomēr nepārliecina vakcinācijas medicīniskie aspekti, varbūt vairāk uzrunās praktiski apsvērumi un iespējas saņemt dažādus pakalpojumus un apmeklēt kultūras pasākumus. G. Kundrāte ir visnotaļ pārliecināta, ka arī pēc 1. aprīļa būs virkne vietu, kur Covid-19 sertifikāts vēl būs aktuāls. Vakcinācija noteikti nav lielākais ļaunums, no kā vajadzētu izsargāties. Drīzāk vajadzētu izvērtēt riskus un potenciālās nevakcinēšanas sekas. Vienlaikus viņa pauž viedokli, ka cilvēkiem vairāk jārūpējas par savu veselību un tās saglabāšanu. Tad arī riska grupu būs mazāk, jo diemžēl ar katru gadu arvien mazāk kļūst tādu cilvēku, kuri būtu pilnībā veseli. – Padomāsim, cik daudz laika veltām miegam un pastaigām svaigā gaisā, ko ēdam un vai izdzeram pietiekami daudz ūdens! Un kā komunicējam ar citiem? Vai mūsu psihe ir pietiekami vesela un noturīga un spējam sevi noturēt līmenī, lai izdzīvotu un grūtā brīdī palīdzētu arī saviem tuviniekiem?. Katram ir jādomā: “Man gribas būt veselam”! – aicina mediķe.

                                                                                                     

Omikrona šķietamais vieglums

Omikrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Tā vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kuri saņēmuši trešo poti. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, it īpaši gados vecākiem ļaudīm, omikrona variants var noritēt smagāk.

Kāpēc vakcinācija pret Covid-19 īpaši rekomendēta senioriem?

Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kuri vakcinējušies ar Janssen vakcīnu, balstvakcinācija jāveic astoņas nedēļas pēc potes.

Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?

Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni ļaudis, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.

Vai izslimot ir labāk nekā vakcinēties?

Diemžēl neviens nevar prognozēt slimības gaitu. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošana var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asinsvadus, slimība var atstāt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.

Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?

Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19.

Avots: prof. Ģirts Briģis, 
ģimenes ārsts Ainis Dzalbs