Kukaiņi ir mūsu barības devēji – augļu un dārzeņu apputeksnētāji, ražas gādātāji. “Viņi ir mūsu nākotnes pārtika,” saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Bet pētnieks Nikolajs Savenkovs atzīst: “Kādu laiku cilvēks bez kukaiņiem varētu iztikt, bet, par laimi, visus kukaiņus iznīcināt nemaz nav iespējams. Tāpēc jautājums, vai cilvēks varētu izdzīvot bez kukaiņiem, ir retorisks. Cita lieta, ka cilvēks ļoti ietekmē attiecības starp kukaiņiem. Tāpēc kukaiņus vajag pētīt.”

No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts “GrassLIFE”. Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.

Nedēļas sākumā Vidzemes, tostarp Limbažu novada ezeru apsaimniekotāji, sargātāji, zvejnieki un vienkārši zivju un ūdeņu cienītāji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz jauno Dienvidkurzemes novadu un Liepāju satikties ar turienes aizrautīgajiem kolēģiem un lūkot, kā viņi piesaista dažādu projektu līdzekļus.

Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta “Ērlavām” tā pārvesta uz Virešiem, kur “Ceriņu” saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā “GrassLIFE”, atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas.

Aizvadītais gads mainījis visu mūsu dzīves, tostarp iepirkšanās paradumus. Tirdzniecības ierobežojumi un aizliegumi ir darījuši savu. Pārdevējiem nācies domāt par preču iekārtošanu interneta veikalu plauktos, piegādātājiem nodrošināt iespējami ērtu un raitu to saņemšanu, bet pircējiem – saprast, kur un ko vispār var nopirkt, kā arī saglabāt vēsu prātu un neļauties spontāniem izdevumiem.