Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs
2022. gada 05.jūlijs

Esam informēti, zinoši, atbildīgi, motivēti!

08.VI

Jaunlādes muižā atklāj vēsturisko ekspozīciju «Atmiņu gaitenis» (ziņa/aktualitāte)

Jaunlādes muižas saimnieci Sandru Kļaviņu (no kreisās) Atmiņu gaiteņa atklāšanā sveic nodibinājuma Limbažu fonds valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane. Viņa ir pārliecināta, ka kādreizējā Lādes skola ir nonākusi īstajās rokās

Maija izskaņā Jaunlādes muižas jeb kādreizējās Lādes skolas ēkas saimnieki Sandra Kļaviņa un Adriano Carlesi vēra savas namdurvis, lai vasarīgās noskaņās plašākai sabiedrībai parādītu projekta Atmiņu gaitenis – bijušās Lādes skolas vēsturiskā ekspozīcija rezultātu. Kad nams nonāca viņu īpašumā, tajā bija saglabājušās dažādas ar skolu saistītas lietas. Tā kā abus īpašniekus ļoti interesē vietējā vēsture, nu tās celtas gaismā un kļuvušas par vērtīgiem eksponātiem, kas joprojām ļauj sajust izglītības iestādes elpu. Vēlāk sarunās izskanēja, ka tā tur būs klātesoša vienmēr.

Pasākuma diena bija saulaina, un patīkamā čalošana gaitenī ikvienam ļāva sajusties kā starpbrīdī vai pirms svinīga pasākuma. Sanākušie ar interesi aplūkoja vēsturiskos priekšmetus, fotogrāfijās meklēja sevi un skolasbiedrus, kolēģus, atcerējās agrāko laiku sporta inventāru, kā arī pievērsās televizora ekrānā redzamajiem atmiņu videostāstiem. Ne viens vien secināja, ka paveikts liels darbs. Materiālu ir daudz, tālab rūpīgākai ekspozīcijas izpētei nesteidzīgākā gaisotnē ne vienam vien būs tur jāatgriežas vēlreiz.

Atmiņu gaiteņa atklāšanas lentes pārgriešanu saimnieki uzticēja Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietniekam Mārim Beļauniekam, kurš pašvaldības vārdā pateicās par ekspozīcijas veidošanā ieguldīto darbu. Viņš apliecināja, ka cilvēkiem šī skola joprojām ir ļoti nozīmīga. Tāpat atgādināja labi zināmo teicienu, ka kopienai, kas nezina savu vēsturi, droši vien nav arī nākotnes. Tālab viņš vēlēja, lai saimniekiem izdodas arī visi turpmākie plāni un ieceres. 

Nodibinājuma Limbažu fonds valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane bija gandarīta, ka projekts uzrunājis Lauku atbalsta dienestu un tā īstenošanai piešķirts Eiropas Savienības finansējums. – Tagad ēka nonākusi īstajās rokās! – viņa vērtēja. Uz vēsturiskās izstādes atklāšanu bija ieradusies arī Līga Liepiņa, kādreizējā pedagoģe un direktore. Darbā uz Lādi viņa norīkota 1952. gadā pēc Cēsu Skolotāju institūta absolvēšanas. – Tā no ienācējas kļuvu par vietējo. Skolā nostrādāju 44 gadus, – viņa rezumēja. Viņasprāt, bērni visos laikos ir bijuši aktīvi, zinātkāri un darboties griboši. Savulaik bērnus ļoti aizrāvis sports, paši skolotāja Imanta Šteinberga vadībā iekārtojuši sporta laukumu. Žēl gan, ka skolā nebija sporta zāles un tālab nodarbības notika gaitenī. Tā dēvētā zviedru siena tur atrodas ne velti. Tomēr fiziskās aktivitātes ļoti bieži notika ārā svaigā gaisā. Ziemā skolēni slēpoja un slidoja. Blakus ēkai bija arī lauciņi ar dažādiem sektoriem – vienā audzēja puķes, citā – dārzeņus. Savukārt skolēniem liecībās bija ierakstīts, ka vasarā noteiktā laikā jāierodas uz praktiskajiem darbiem. – Visu darīja paši! – apliecināja sarunbiedre, vienlaikus priecājoties par saimnieku paveikto un iespēju ekspozīcijas atklāšanas dienā satikt arī kādreizējos audzēkņus.

Viena no viņām, Maiga Staškuna, skolas gaitas Lādē sāka 1951. gadā. Mājas atradās aptuveni 7 km nostāk, tāpēc meitene dzīvoja nama 2. stāvā internātā. Tur bija interesanti, jo ikvakara aktivitātes bija atkarīgas no dežūrskolotāja. Vienudien bērni dziedāja, citudien – dancoja un gāja rotaļās. Sarunbiedrei spilgtā atmiņā palicis brīnišķīgais skolotājs I. Šteinbergs, kurš pats lasījis grāmatas un pārstāstījis bērniem. Turpinājumus ļoti gaidījuši! Meitenes bijušas sajūsmā par ļoti simpātisko direktori Minnu Ķirsi, kura nēsājusi samta kleitas un mācējusi runāt un uzstāties. Savukārt no skolotājas, kura savulaik mācījusies slavenajā Kaucmindē, mācījušās rokdarbus, ēst gatavošanu un to, kā uzvesties sabiedrībā.

Nedaudz agrāk, 1949. gadā, mācības Lādes skolā uzsāka arī tagadējā staiceliete Velta Andersone, kura mājas saimniekiem dāvināja savu grāmatu Tas ir mans laiks. – Te tomēr aizvadīti septiņi gadi, tāpēc jūtos te kā mājās, kur viss ir pazīstams. Prieks, ka ēku tā atjauno! – viņa dalījās sajūtās. Pagājušā gadsimta 50. gados tur mācījās pat aptuveni 120 skolēnu. Teju katrā mājā bija bērni, dažai ģimenei pat seši vai septiņi. Tagad ir citādi. Skolas gados bijusi liela dziedātāja, visas dziesmas pierakstījusi kladē. Kāda skolotāja to atņēmusi un atdevusi vien tad, kad meitene beidza mācību iestādi. Ar sarkanu zīmuli gan bija pārstrīpotas tolaik nevēlamās dziesmas... Sarunbiedre sprieda, ka patlaban varbūt par maz uzmanības pievērš glītrakstīšanai. Viņasprāt, iemācīties glīti rakstīt ar roku tomēr ir svarīgi arī datoru laikmetā.

Atmiņās labprāt dalījās arī Baiba Mantiņa, kura bija klases audzinātāja pēdējā izlaidumā pirms skolas slēgšanas. Viņa smej, ka uzņēmusies audzināt Lādes ziedu jeb bosikus, kas patiesībā bijuši ļoti sirsnīgi. Aktīvi darbojies arī mazpulks. Nosolījušies Dabas muzejam Rīgā izveidot puzurus. Laika maz, gaitenis pilns niedru un pūku, tomēr brīvdienās iecerēto tomēr paveikuši! Savā pašā pirmajā 1. septembrī jaunā skolotāja uz darbu devusies gumijas zābakos, bet pa ceļam maisiņš ar kurpēm nemanot izslīdējis no somas. Pēcāk gan tas lauka malā atrasts, bet nācies vien skolēniem teikt, lai nu pieņem viņu, kāda ir. Dažādu epizožu atmiņā palicis daudz. Par Jaunlādes muižas saimnieku paveikto Baiba sacīja: – Viņi nav noniecinājuši vēsturi. Cits varbūt visu ēkā esošo paslaucītu zem tepiķīša, bet viņi to cēla gaismā!

Uz Atmiņu gaiteņa atklāšanu ieradās arī Aleksandrs Kalvāns, kurš, pats būdams Rīgas zeņķis, Lādes skolā mācījās no 1944. gada rudens līdz 1945. gada pavasarim. Šeit piedzīvoto viņš aprakstījis savā grāmatā Drosme darīt, ko pirms pāris gadiem komplektā ar bagātīgu stāstījumu prezentēja tieši savā bijušajā mācību iestādē. Pa šo laiku rakstnieks, starp citu, paspējis uzrakstīt vēl vienu grāmatu Dzelmes bruņinieki, kur stāstīts arī par Auziņezera zemūdens bagātībām, piemēram, granātām, kas tur nonāca kara laikā. Vēsturiskā Lādes skolas ekspozīcija ir četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un itāļu.

Ievas OZOLAS teksts un foto

Esi moderns!

Aptauja

Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju