Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs
2022. gada 05.jūlijs

Esam informēti, zinoši, atbildīgi, motivēti!

17.VI

Zivju skaitīšanu pirmoreiz piedzīvo Lielais Ozolmuižas ezers (ziņa/aktualitāte)

Zinātniskā institūta BIOR pētnieki Edmunds Bērziņš (no kreisās) un Toms Zalāns kārto Ozolmuižas ezera kontrolzvejas tīklus

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu un zivju atražošanas nodaļas pētnieki veica kontrolzveju Lielajā Ozolmuižas ezerā Brīvzemnieku pagastā. Ziņu par to, vai iepriekš šajā ūdenstilpē veikta zivju sugu uzskaite vai papildināšana, nav nedz institūtam, nedz pašvaldībai.

Iecerēts, ka Lielā Ozolmuižas ezera apsaimniekošanu uzņemsies Limbažu novada pašvaldības aģentūra ALDA, kas jau apsaimnieko Limbažu un Augst­rozes Liel­ezeru, Limbažu Dūņezeru un Umurgas dīķi, kā arī rūpējas par Maz­ezeru. Lielais Ozolmuižas ezers ir pašvaldības ūdenstilpe un tai ir pienākums sev piederošās apsaimniekot. Noskaidrots, ka nav nevienas vietējās biedrības, kas to gribētu uzņemties. Pirms tam gan būtiski uzzināt, kādā stāvoklī saimniecība tiks pārņemta un kāda ir ezera ekosistēma. Kontrolzveja, noskaidrojot ezerā mītošo zivju sugu sastāvu, vecuma struktūru, arī skaitu un ūdens kvalitāti, veikta, lai varētu izstrādāt Ozolmuižas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Šo aktivitāti, piešķirot 1517,19 eiro, atbalstīja Zivju fonds un apstiprināja Limbažu novada pašvaldība.

Institūta pētnieki Ozolmuiža ieradās jau ceturtdien. Ezera iemītnieku kontrolzveja notika, izmantojot specializētos tīklus, murdiņus vēžu pārbaudei (tie gan palika tukši) un t.s. mazuļu vadiņu, ar ko ķer zivis, kas uzturas pie ūdenstilpes grunts. BIOR pārstāvjiem svarīgi, lai būtu piefiksēts pēc iespējas vairāk sugu, kas potenciāli mājo ezerā. Pētnieki Ozolmuižas ezerā konstatēja septiņas sugas – līdakas, līņus, asarus, karūsas, sudrabkarūsas, raudas un auslejas. Starp citu, ausleju tiešām bijis daudz. Latvijā tā ir plaši izplatīta, tomēr Eiropas mērogā aizsargājama zivju suga (tāpat kā akmeņgrauzis). – Šis ezers mums pārsteigumu nesagādāja, minētais sugu sastāvs ir tādiem raksturīgs. Ezers ir vidēji metru dziļš, tādēļ, piemēram, plauži vai pliči, kam vajag dziļumu un skābekli, tur dzīvot nevarētu. Nav teikts, ka te nedzīvo akmeņgrauži vai ķīši, mēs tikai tos nevarējām noķert, jo zivju aktivitāti var ietekmēt dažādi apstākļi, – stāsta BIOR pētnieks Edmunds Bērziņš. Viņš vērtē, ka vismaz šobrīd zivju resursus papildināt te nav lielas vajadzības. Jārēķinās, ka ziemā, kad liels sals, seklajam ezeram aizsalstot, var sākties zivju slāpšana. 

Kontrolzvejā noķertās zivis katra tika nosvērta, izmērīts tās garums un no tām laboratoriskai izmeklēšanai tika paņemta arī zvīņa vai žaunas vāks zivs vecuma noteikšanai. Izvērstāku atzinumu BIOR aģentūrai sniegs tuvākajā laikā. Vadoties no zinātnieku secinājumiem, varēs domāt par turpmāku rīcību un darbiem. 

Zivju uzskaitē klāt bija arī Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Dace Tauriņa. Viņa stāsta, ka Lielais Ozolmuižas ezers savulaik bijis kādreizējās Ozolu lauksaimniecības skolas pārziņā. Izglītības iestāde 2008. gadā tika likvidēta. Cik zināms, makšķernieki par šo ūdenstilpi pārlieku neinteresējas, jo daudziem radies iespaids, ka sekluma dēļ zivis te izslāpušas un nekā prātīga nav. Blakus tam plešas privātā ūdenstilpe – Mazais Ozolmuižas ezers, ko ar lielo ūdenstilpi savieno kanāls. Lai arī šajā pašvaldības ezerā šobrīd netiek organizēta licencētā makšķerēšana, copēt zivis te drīkst. Vajag tikai iegādāties Makšķerēšanas karti. Tiesa, pašvaldība nevar nodrošināt publisku piekļuvi ūdenstilpei. Ezera vienā krastā gan ir pašvaldībai piederoša neliela pļava, taču arī tai klāt var tikt, tikai šķērsojot privātīpašumu. – Mums ir lielisks ezers, tikai pie tā netiekam, – teic D. Tauriņa. Pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja un aģentūras ALDA direktors Jānis Remess cer, ka sarunas ar vienu no ezeram piekļautās zemes saimniekiem par servitūta ceļu būs veiksmīgas. Iespējams, šim īpašniekam pat būtu interese apsaimniekot ezeru, tāpat varbūt izveidojas kāda biedrība, kas būtu gatava to uzņemties. 

Ja ALDA Ozolmuižas ezeru pārņems apsaimniekošanā, tajā tāpat kā pārējos aģentūras ezeros varēs makšķerēt ar kopējo licenci. J. Remess vērtē, ka makšķerniekiem, piemēram, no Limbažiem šis Ozolmuižas ezers, iespējams, šķistu interesants, jo cope nepazīstamos ūdeņos varētu būt izaicinājums. D. Tauriņa un J. Remess lolo ieceres, iespējams, piesaistot līdzekļus, izveidot pie ezera kādu pastaigu taku, atjaunot tiltiņu pār kanālu starp Lielo un Mazo Ozolmuižas ezeru, lai labums būtu ne tikai makšķerniekiem, bet vietējiem iedzīvotājiem kopumā.  

Lielais Ozolmuižas ezers tiešām ir pievilcīga ūdenstilpe un uz to nebūt nav jābrauc tikai makšķerēt. Te var gūt arī ainavisku baudījumu. Agrajā piektdienas rītā tā spogulis un krasti atgādināja Augstrozes Lielezera gleznaino skatu. J. Remess teic, ka vietējie var būt lepni par savu ezeru un ļaut par to priecāties arī citiem. 

Līgas LIEPIŅAS teksts un foto

Esi moderns!

Aptauja

Vai vajadzētu saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 2
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 7

Ieraudzīju – nobildēju