Astrīda, Astra
2022. gada 16.augusts

Projekti

Novadi zaļo

Novadi zaļo
Kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem «Kurzemes Vārds», «Saldus Zeme», «Kurzemnieks», «Zemgale», «Tukuma Neatkarīgās Ziņas», «Stars», «Auseklis», «Durva» un «Liesma», kā arī reģionālo televīziju «TV Kurzeme» esam uzsākuši un gada garumā īstenosim projektu «Novadi Zaļo», kas paredz vides tematikai veltītu publikāciju kopīgu sagatavošanu un publicēšanu mūsu mediju platformās internetā, sociālajos tīklos un drukātajā izdevumā, uzrunājot plašu mērķauditoriju Latvijas reģionos.
08.III

Gribētos vairāk un vienkāršāk

Dzeltenas un zaļas atkritumu tvertnes ar zīmējumiem un uzrakstiem mums vēsta, kādas lietas varam izmest, tādējādi parūpējoties par to atkārtotu pārstrādi. Skaidrojām, cik pieejami šie konteineri ir iedzīvotājiem Latvijā un vai ļaudis tos aktīvi izmanto?

vairāk...
Gribētos vairāk un vienkāršāk
22.II

Vērtīgo apzinājām. Kas tālāk?

Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam “Dabas skaitīšana”. Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni.

vairāk...
Vērtīgo apzinājām. Kas tālāk?
16.II

Gliemeņu lēnīgā eksistence

Ziemeļu upespērlene (‘Margaritifera margaritifera’) ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad “Gada gliemja” kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpi jau vairāk nekā 20 gadus.

vairāk...
Gliemeņu lēnīgā eksistence
11.II

Purvi. Maz zināmi, neiepazīti

Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Tie aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, aptuveni 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem). Purviem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS “Latvijas valsts meži”, mazie purvi bieži vien ir privātīpašumā. Gandrīz visi augstie un pārejas purvi ir Eiropas un Latvijas aizsargājami biotopi.

vairāk...
Purvi. Maz zināmi, neiepazīti
04.II

Latvijas mazākais plēsējs ar titulu

Ziemā, kad sniegs nokusis, ejot pa mežu vai braucot pa melnu šoseju, nereti var pārsteigumā apmulst – aizskrien balta pele. Kamēr samirkšķini acis, tās vairs nav. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Vilnis Skuja paskaidro: “Tā ir zebiekste, mazākais plēsējs Latvijā, Eiropā, un grūti iedomāties kādu mazāku arī pasaulē. Mazs caunu dzimtas zvēriņš, divu trīs peļu garumā vai sprīdi garš.”

vairāk...
Latvijas mazākais plēsējs ar titulu
26.I

Dārzs, kurā augt kopienai

Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis.

vairāk...
Dārzs, kurā augt kopienai
14.I

Vai visas mājas kļūs energoefektīvas?

Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas.

vairāk...
Vai visas mājas kļūs energoefektīvas?
12.I

Bez sabiedrības iesaistes nekas neizdosies

Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas “World Wide Fund for Nature” asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, ka apzinātās vides problēmas tiek risinātas.

vairāk...
Bez sabiedrības iesaistes nekas neizdosies
07.I

Ceļš nebūs ne viegls, ne lēts

Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī.

vairāk...
Ceļš nebūs ne viegls, ne lēts
Esi moderns!

Aptauja

Vai protat dzīvot taupīgi?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Karikatūra 1
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 2

Ieraudzīju – nobildēju