Šī pavasara esamība ir tikpat nestabila, cik situācija pasaulē. Tomēr, lai cik sarežģīti tas būtu, ikdienā mums vairāk vajadzētu koncentrēties un meklēt labo, pozitīvo un motivējošo – kā to dara Eleonoras H. Porteres grāmatu varone Pollianna, izdomājot prieka spēli, kas neļauj skumt. Te man gribas vilkt paralēles ar limbažnieci Lūciju SIČEVSKU un viņas nebaidīšanās spēli. – Dari to, no kā baidies, dod iespēju noticēt sev, saviem spēkiem un spējām, – saka Lūcija. Turklāt viņa piebilst, ka mēs katrs varam daudz vairāk, nekā domājam.
Kad “pamirst vieni kalni”, to vietā uzaug jauni un varenāki
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.