Reti kurš no Latvijā dzīvojošiem tautiešiem nebūs bijis Likteņdārzā, lai ziedotu savu artavu dārza attīstībai vai iestādītu kociņu nākotnei. Mēs, Limbažu represētie, katru gadu 23. augustā dodamies ekskursijā uz Likteņdārzu, lai apciemotu pirms deviņiem gadiem iestādīto priedīti, Līgoņa Meļķa tēva piemiņai stādīto lapeglīti un Limbažu novada represētajiem dāvināto ozoliņu, kuru kopā ar novada vadību paši stādījām ozolu sardzes rindā.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.