Šodien, 14. jūnijā, Latvijā atzīmējam Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. 1941. gada vasarā no Latvijas izveda vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju, no kuriem daļu arestēja un nogādāja ieslodzījuma vietās, bet pārējos nometināja Sibīrijā un Kazahstānā.
Priekšdarbi iedzīvotāju izvešanai sākās 1940. gadā, kad PSRS Sarkanā armija ieņēma Latvijas teritoriju. Pēc Latvijas okupācijas aizsākās valstiskuma sagrāve, padomju režīma izveidošana un nostiprināšana, kā arī plašas represijas pret tā sauktajiem tautas ienaidniekiem un šķiriski svešiem elementiem. Tika plānotas deportācijas, kuru mērķis bija apcietināt un daudzos gadījumos fiziski izrēķināties ar Latvijas valstsvīriem, armijas virsniekiem, tiesu un policijas darbiniekiem, politisko partiju biedriem, ievērojamiem zinātniekiem, rakstniekiem, skolotājiem, citu profesiju pārstāvjiem un izsūtīt viņu ģimenes. Izsūtīšana notika galvenokārt pēc šķiriskām pazīmēm – arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par kontrrevolucionāru darbību un pretpadomju aģitāciju, kā arī turīgos Latvijas pilsoņus. Tā par notikumiem 40. gadu sākumā teikts izdevuma Latvijas Vēstnesis apkopotajos faktos.
