Nē, runa nebūs par muzeju retumiem. Šoreiz par grāmatu otro elpu, kura Latvijā iet plašumā. No rokas rokā. Šajā tautas kustībā galvenās ir tieši tās grāmatas, kurām dažādu iemeslu dēļ savu māju un plauktu vairs nav. Limbažniekiem labie piemēri nav tālu jāmeklē – pilsētā ir trīs grāmatu apmaiņu punkti, no kuriem pats bagātākais un kustīgākais ir autoostā. Tur arī satiku pensionēto Vidrižu pastniecīti Jutu Cipuli. Vārds pa vārdam: viņa jau vairākus gadus no vīra vecākiem un dēla mantoto bibliotēku glabājot savā guļamistabā. Varbūt kādam tomēr noderēšot?… Neiešot tak grāmatas mest ugunij mutē!
