– Ja nemāk svinēt, tad nav ko ķerties klāt! – redakcijai sacīja kāda limbažniece, kura savas un īpašuma drošības labad vēlējās palikt anonīma. Viņa pauda sašutumu par vietējo jauniešu barbarisko manieri atzīmēt halovīndienu.
Viņa un citi daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji pēc nesen aizvadītā 31. oktobra jeb Halovīniem ir neapmierināti. – Pirmā stāva kāpņu telpa ir sabojāta, maigi izsakoties, piecūkota. Dzīvokļu durvis, kāpņutelpas durvis, trepes, trepju laukumiņš – viss samētāts un novārtīts ar jēlām olām. Čaumalas tagad aizvācām, bet olu smaka vēl saglabājusies. Bet vai mums tas jādara? – retoriski taujāja sieviete.
