Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo jautājums par zivju labsajūtu un iespējami saudzīgāku makšķerēšanu, īpaši situācijās, kad tās tiek laistas atpakaļ ūdenī (noķerts īpatnis, kas par mazu paturēšanai lomā, vai arī zivs copēta tikai tamdēļ, lai nofotografētos). Daļa cilvēku uzskata, ka tā ir zivs mocīšana – ja reiz noķerta, tad atpakaļ laist vairs nav jēgas, jo tā tāpat nebūs dzīvotāja. Citi iebilst – ir iespējams to darīt saudzīgi un zivs turpinās dzīvot. Uzskatu dažādība par šo tēmu pastāv arī zinātnieku vidū.
– Zivs ir dzīva būtne. Kā jūtas cilvēks, tā jūtas arī zivs. Ja cilvēku pēkšņi iegrūdīs ūdeni, viņam uzreiz “aizsitas” elpa. Lūk, tas pats notiek arī ar zivi. Nevienu, vai tā līdaka, rauda vai vēzis, nedrīkst mest ūdenī! – uzsver limbažnieks Normunds Trantovskis.
