Ludza vienmēr ir bijusi daudznacionāla un daudzkonfesionāla pilsēta un kādreiz pat tika dēvēta par Latvijas Jeruzalemi, jo 18. gs. beigās no visiem iedzīvotājiem 63% bija ebreji. Pilsētas ielās skanēja idišs, bet kopienas svētkos, kāzās, pilsētas pasākumos, gadatirgos skanēja gan jautras, gan liriskas klezmeru dziesmas. Mūsdienās ebreju kultūras tradīciju nesēju Ludzā kļūst arvien mazāk, šo kultūru var izjust, baudot ebreju mūziku un dziesmas. Lai atdzīvinātu vēsturi un iepazīstinātu apmeklētājus ar kādreiz dominējušo ebreju kultūru un tradīcijām, muzeja darbinieki organizē Latgales Klezmeru koncertu (Rēzeknes ansamblis “Latgales Klezmeri”) Ludzas Lielajā sinagogā 12. septembrī plkst. 12.00, kad notiek ebreju Jaunā gada jeb Roš ha-Šana svinēšana. 2026. gadā ebreju Jaunais gads tiek svinēts no 11. līdz 13. septembrim.
Šogad jau būs aizritējuši desmit gadi kopš laika, kad pēc restaurācijas tika atklāta Ludzas Novadpētniecības muzeja struktūrvienība – Ludzas Lielā sinagoga. Tā ir vecākā koka sinagoga Ziemeļaustrumu Eiropas valstīs. Viens no muzeja uzdevumiem ir popularizēt ebreju kultūras mantojumu un nodrošināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, tāpēc tiek organizēts šis klezmeru mūzikas koncerts un atzīmēta ebreju tradicionālā svētku diena. Koncerts dos iespēju sabiedrībai plašāk iepazīt ebreju tautas mūziku, veicinās tās pieejamību un izmantošanu mūsdienu kultūrvidē.
Koncertu atbalsta biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, Valsts kultūrkapitāla fonds un Ludzas novada pašvaldība. Ieeja koncertā ir bez maksas.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.