Anšlava Eglīša 120. dzimšanas dienas rītā autobuss Limbaži–Sigulda mani ved tieši gar rakstnieka jaunu dienas zemi – Inciemu. Gar vietu, kas tik spoži iemūžināta atmiņu romānā Pansija pilī. Nekaunos atkārtot – ja būtu iespējams izvēlēties tikai vienu grāmatu, tieši šo ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu pārlasīšanai vēl un vēl. Reālajā dzīvē mans eksemplārs no grāmatu drauga pie cita drauga ceļo kopš 2006. gada, kad pirmoreiz biju Kalifornijā un sastingu žurnālistes Astras Mooras grāmatplaukta priekšā. Tur mani sagaidīja ja ne visi pieci desmiti Eglīša darbu, bet vairums gan…
