Alojas «Auseklītis» mājvietu varētu rast «Baltajā skolā» (ziņa/aktualitāte)

Limbažu novada domnieki gada nogalē nolēma, ka Alojas bērnudārza Auseklītis vajadzībām tiks pārbūvēta un pielāgota vidusskolas Baltās skolas ēka

Pirms gadu mijas Limbažu novada domes deputāti sēdē nolēma, ka Alojas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde Auseklītis varētu tikt izvietota vienā no vidusskolas ēkām, tā sauktajā Baltajā skolā. Protams, pirms tam namu pārbūvējot un veicot pamatīgu remontu. Dienu pirms sēdes ar alojiešiem tikās novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, viņa vietnieki Māris Beļaunieks un Jānis Bakmanis, Alojas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Strauts, Izglītības pārvaldes vadītāja Sigita Upmale, Attīstības un projektu nodaļas speciāliste Ieva Strauta. Tika izskaidrota situācija, kāpēc rudenī nācās slēgt Auseklīša līdzšinējo ēku, bet audzēkņus vadāt uz bērnudārza filiālēm Vilzēnos un Puikulē. Tāpat iedzīvotāji tika informēti par iespējamiem četriem nākotnes risinājumiem un pamatots, kāpēc izdevīgākais būtu rīcības modelis par Baltās skolas pārbūvi. 

Tiesa, Auseklīša problēmām ir krietni gara priekšvēsture. S. Upmale teic, ka jau tūlīt pēc jaunā Limbažu novada izveidošanas saņemti vairāki iesniegumi no alojiešiem, lūdzot pievērst uzmanību tam, ka Auseklīša ēkai nepieciešams remonts. Bērniem tur nebija telpu sporta nodarbībām, nebija arī ēdamzāles un atbilstošas āra infrastruktūras… Savas korekcijas visā ienesa pandēmijas laiks un striktie ierobežojumi tieši izglītības iestādēm. Pērn maijā Auseklīša vadītājas amatā tika apstiprināta Kristīne Lielmane. Protams, viņa uzreiz centās iepazīt savu saimniecību un esošo situāciju. – Nedomāju, ka problēmu būs tik daudz, kaut gan nevar arī teikt, ka jutos ļoti pārsteigta, jo biju strādājusi šajā dārziņā un šo vietu zināju jau iepriekš, – tagad teic vadītāja un piebilst, ka izaicinājumi ir gluži nenovēršama dzīves sastāvdaļa. 

Uzaicinātie būveksperti, veicot ēkas tehnisko apsekošanu, konstatēja, ka starpstāvu pārsegums nav drošs un neatbilst ekspluatācijas noteikumiem. Tātad iespējami drīz būvkonstrukcijas jāremontē vai pat jānomaina. Jau tūlīt pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas bīstamās telpas vairs netika izmantotas. Augusta sēdē domnieki nolēma, ka jāsāk projektēšana un pēc tam būvdarbi, lai novērstu konstrukciju neatbilstību būvnormatīvu prasībām.

Taču tad atklājās vēl viena problēma. Izrādījās, jau 2018. gada janvārī Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, veicot radona gāzes mērījumus, atzinis, ka gāzes īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz tiesību aktos norādīto limitu. Centrs ieteicis arī risinājumus, lai radona koncentrāciju samazinātu. Taču, pērn augustā veicot ēkas un iekštelpu apsekošanu, nācās atzīt, ka nekādi uzlabojumi nav veikti. Situācija nav mainījusies. 3. oktobrī ārkārtas sēdē domnieki nolēma esošo bērnudārza ēku slēgt. Pašvaldības Attīstības un projektu nodaļai tika uzdots izstrādāt vismaz divus vai trīs iespējamos attīstības variantus, izvērtēt katra ekonomisko, praktisko un efektivitātes lietderību, ņemot arī vērā būvdarbu termiņus un finansējuma apmērus.

Darba grupa izstrādāja četrus rīcības modeļus. Vislētākais – bērnus no Alojas arī turpmāk vadāt uz abām Auseklīša filiālēm. Savukārt visdārgākais, kam vajadzētu 2,2 miljonu investīcijas, būtu jaunas ēkas būvniecība Alojas Ausekļa vidusskolas ābeļdārza teritorijā. Vēl tika apsvērts variants pārbūvēt esošo dārziņa ēku, uzceļot arī piebūvi sporta nodarbībām un pasākumiem. Tam būtu nepieciešams vismaz pusotrs miljons. Tiesa, pastāvētu risks, ka paaugstinātā radona gāzes problēma saglabātos arī pēc remonta. Ceturtais variants, ko vienbalsīgi sēdē atbalstīja domnieki, – Baltās skolas pielāgošana bērnudārza vajadzībām – varētu izmaksāt 1,2 miljonus. Darba grupa par šī risinājuma plusiem atzina vienoto infrastruktūru ar skolu, iespēju bērnudārzam izmantot vidusskolas ēdināšanas bloku un halli, arī visu apkaimes infrastruktūru (stadionu, rotaļlaukumu). Tāpat vecākiem būtu atvieglojums, bērnus no vienas ģimenes reizē nogādāt gan skolā, gan dārziņā. Abās iestādēs varētu būt kopīgi speciālisti, piemēram, medmāsa un logopēds. Bērndārznieki jau laikus pierastu pie skolas vides, tāpat ciešāka veidotos pirmsskolas un sākumskolas klašu pedagogu sadarbība. Piedevām pašvaldībai arī gadījumā, ja Baltajā skolā netiktu ierīkotas pirmsskolas grupas, tāpat nāktos domāt par ēkas remontu. Savukārt kā šī varianta vājās puses darba grupa nosaukusi to, ka būvdarbu laikā skolēniem nāksies pieciest neērtības, turklāt mazajiem apvienotajā variantā būs nedrošāka vide, jo daļēji pārklāsies bērndārznieku un skolēnu plūsmas, apmeklējot, piemēram, sporta nodarbības. 

Šobrīd Attīstības un projektu nodaļai uzdots sagatavot projektēšanas darba uzdevumu, lai varētu organizēt iepirkumu. S. Upmale lēš, ka racionāli pārbūvējot un izmantojot telpas, pēc renovācijas Baltās skolas 1. stāvā būtu mājvieta divām pirmsskolas grupām. Vai ar to pietiek visam esošo bērndārznieku skaitam? – Tie būtu audzēkņi, kuru ģimenes dzīvo tieši Alojā. Lauku teritorijas bērnus jau tāpat nākas vadāt – uz pilsētu vai kādu no filiālēm. Ir jādomā, lai arī Vilzēnu un Puikules sakārtotās telpas nepaliktu tukšas, – skaidroja Izglītības pārvaldes vadītāja. Baltās skolas 2. stāvā arī pēc pārbūves varētu palikt sākumskolas klases. Tātad arī tām beidzot tiktu mūsdienīgas telpas. Savukārt ēkas 3. stāvā būtu iespējams ierīkot kabinetus pedagogiem un atbalsta personālam. 

S. Upmale precizēja, ka šobrīd visi bērnudārza audzēkņi apmeklē filiāles Vilzēnos un Puikulē, transportu nodrošina pašvaldība. Kaut dārziņš Alojā ir slēgts, līdzšinējais personāls ir saglabāts. Tā kā tagad dažas grupas filiālēs ir lielākas, tām nodrošināti gan vairāki pedagogi, gan pedagogu palīgi. – Darbs ir sakārtots, protams, bērnu vadāšana varbūt nav labākais, bet strādājam, – atzina K. Lielmane. Par turpmāko viņa teic, ka pašlaik vēl grūti iztēloties dārziņa ierīkošanu skolas ēkā. Kad sāksies projektēšana, tad arī būs lielāka skaidrība, kā viss izskatīsies realitātē. 

Runājot par vēlmi, lai pilsētā tomēr taptu jauns bērnudārzs – varbūt tālākā nākotnē, S. Upmale atgādināja, ka lēmumi par izglītības iestādēm vienmēr ir deputātu politiska izšķiršanās, izvērtējot dažādus aspektus. Taču jāņem vērā kāds nepatīkams, bet objektīvs fakts – bērnu skaits sarūk. Pašreizējā Limbažu novada teritorijā 2015. gadā piedzima 288 bērni (tie ir šeit deklarētie mazuļi), 2016. – 274. Ja runājam tieši par Aloju un tās lauku teritoriju, arī Braslavas un Brīvzemnieku pagastu, tad tie ir 40 un 35 bērniņi. 2021. gadā šajā teritorijā deklarēts 21 mazulis, pērn – 22. Bet visā novadā kopā aizpērn deklarēti 204 jaundzimušie, bet pagājušajā gadā 173. Tātad septiņu gadu laikā skaits Limbažu novadā samazinājies par vairāk nekā 100 bērniem. Var teikt, ka tā ir viena, gluži liela lauku pamatskola… 

Laila PAEGLE