Iedzīvotāji Alojā iestājas par novadpētniecības centru un satraucas par bērnudārzu (ziņa/aktualitāte

Uz tikšanos ar Limbažu novada pašvaldības pārstāvjiem Alojas kultūras namā ieradās daudzi vietējie iedzīvotāji

Pēc valsts svētku brīvdienām Alojas kultūras namā iedzīvotājus uz tikšanos aicināja Limbažu novada pašvaldības pārstāvji, lai stāstītu par šī gada budžetu, izrunātu paveiktos un iecerētos darbus Alojas apvienības pārvaldes teritorijā, aktualitātes Alojas pilsētā un pagastā, Limbažu novadā, informētu par novada teritorijas plānojuma izstrādi un iecerētajām iedzīvotāju padomēm, kā arī īstenotajām un paredzētajām reorganizācijām dažādās pašvaldības iestādēs, tostarp skolu un bibliotēku tīklā. Sanākušos visvairāk interesēja jautājums par bērnudārzu Alojā un vietējā novadpētniecības centra un tā krājuma liktenis. 

Vietējiem neskaidra Auseklīša nākotne

Jautājumu un satraukumu par Alojas pirmsskolas izglītības iestādi Auseklītis sanākušajiem bija daudz. Kopš 2022. gada rudens iestāde slēgta radona gāzes un nedroša 1. stāva pārseguma dēļ. Mazie alojieši tamdēļ tiek vesti uz Auseklīša filiālēm Vilzēnos un Puikulē. Ļaudis gaida, kad, kur un kādā veidolā bērnudārzs vai vismaz pirmsskolas grupiņas atgriezīsies pilsētā. Iedzīvotāji jautāja, kādēļ sākotnējais domes lēmums par Alojas bērnudārza divu grupiņu iespējamo atrašanās vietu Baltajā skolā, veicot tās pārbūvi un pielāgošanu, šī gada sākumā atcelts. Izskanēja arī izbrīns par Kluba ielas 8. namu jeb pašvaldības īpašumā esošo kādreizējo Lattelekom ēku, kas arī izskatīts kā viens no iespējamiem variantiem. Atsaucoties uz aprīļa domes sēdes lēmumu piešķirt 5167 eiro finansējumu Sarkanās skolas (ēka, kurā atrodas novadpētniecības centrs) izpētei, konstrukciju tehniskai apsekošanai, auditorija jautāja, kāda garantija, ka šis ir pēdējais izskatītais variants. Ļaudis arī taujāja, cik ekonomiski ir šādi izpētīt vienu ēku pēc otras un kādēļ netiek izskatīta iespēja Auseklītim atrasties agrākajā mītnē. 

Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks izskaidroja lēmumu atcelt 2022. gada 22. decembra domes sēdē pieņemto. Kad novada dome pērn skolojamo skaita nepietiekamības dēļ lēma neizsludināt uzņemšanu 10. klasē un tādējādi slēgt Alojas Ausekļa vidusskolas daļu, tai mainījās statuss uz pamatskolu. Tādēļ tā varēja pretendēt uz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām – vairāk nekā 1,7 miljoniem eiro – izglītības iestādes infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai. Oficiālu Centrālās finanšu un līguma aģentūras uzaicinājumu piedalīties šajā ierobežotas pieejamības konkursā pašvaldība saņēmusi pērn 27. decembrī, bet līdz šī gada 27. janvārim projekta pieteikums bija jāiesniedz. Pašvaldība cerēja, ka Baltās skolas ēkas pielāgošana divu pirmsskolas grupiņu ievietošanai arī tiks atbalstīta. Pārrunās ar Izglītības un zinātnes ministriju gan iecere noraidīta, uzsverot, ka Eiropas finansējums paredzēts tikai skolas vajadzībām. Turklāt arī skolas vadība norādījusi, ka telpas vajadzīgas izglītības iestādei pašai. Lai neapdraudētu mērķdotācijas piesaisti skolas apstākļu uzlabošanai un nekavētos ar projekta pieteikuma iesniegšanu, lemts par bērnudārza grupiņu izvietošanas citu variantu. Tostarp uzklausīts un darba grupai izskatīšanai nodots tābrīža novada domes deputāta Valda Bārdas rosinājums apsvērt bērnudārza izbūvi Kluba ielā 8, jo viņa skatījumā kā piebūvi Baltajai skolai to nebūtu iespējams veidot. Tā kā V. Bārda savulaik vadījis kādreizējā Alojas novada domi un situāciju pilsētā pārzināja, ieteikums respektēts. Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs apstiprināja, ka priekšlikumi, kur un kādam būt Auseklītim, bijuši dažādi, tai skaitā tāds, ka bērnudārzs Alojā nemaz neesot vajadzīgs. Bijusi arī ideja pilsētā celt jaunu dārziņu. Taču tas pašvaldībai prasītu četrus vai vairāk miljonus eiro… D. Straubergs uzsvēra, ka pirmsskolas grupu ievietošana Sarkanajā skolā būtu izdevīga, tā atvieglotu arī vecāku dzīvi, jo izglītības iestādes un to infrastruktūra būtu vienuviet. Runājot par bijušo bērnudārza ēku, domes priekšsēdētājs norādīja uz būveksperta atzinumu, ka nedrošs starpstāvu pārsegums un 2. stāvs nav izmantojams, un speciālistu konstatēto pārāk augsto radona gāzes koncentrāciju. Jā, iespējams pamatīgi pārbūvēt un uzstādīt ventilāciju, bet tas diez vai būtu lētāk. Auditorija aicināja finansiāli izsvērt un salīdzināt visus variantus, sarunāties ar Alojas kopienu un izrunāt eksperta atzinumu par Sarkano skolu. D. Straubergs sacījās to darīt. Viņš noraidīja auditorijas izteiktos pārmetumus par komunikācijas trūkumu un to, ka pašvaldības vadība alojiešus nesadzird. 

Tāpat vietējie vēlējās noskaidrot, cik pirmsskolas grupiņu Alojā plānots, jo, klausoties deputātu diskusijas sēžu laikā par šo jautājumu, viņu vidū neesot justa vienprātība. Domes priekšsēdētāja vietnieks un izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Bakmanis skaidroja, ka tiek runāts par divām grupiņām. D. Straubergs viņu papildināja, ka tiks paturēta iespēja vajadzības gadījumā nākotnē atvērt papildu grupas. Ja atvērs četras, tad jādomā, kas tādā gadījumā notiktu ar bērnudārziem Puikulē un Vilzēnos, jo bērnu dzimst arvien mazāk. 

Vēstures pieejamības jautājums

Turpinot tematu par bērnudārza grupu iespējamo izvietošanu Sarkanajā skolā jeb ēkā, kur patlaban atrodas Alojas novadpētniecības centrs, vietējos satrauca jautājums par muzeja ekspozīcijas likteni. Tikai kopš aprīļa, kad šis jautājums izskatīts apvienoto komiteju un domes sēdē, iedzīvotāji uzzinājuši par plānu novadpētniecības centru pievienot Alojas bibliotēkai. Arī šeit izskanēja jautājumi par ekonomisko ieguvumu, bažas par krājuma likteni un pieejamību sabiedrībai. Vai ekspozīciju zālei tiešām vieta būtu bibliotēkā? Šis plāns nav apspriests ar vietējo sabiedrību. Vietējie arī atgādināja, ka Sarkanā skola ir vienīgā ēka, kas atlikusi no Alojas mācītājmuižas kompleksa, tādēļ jāizsver, vai tiešām tur jāiekārto bērnudārzs. 

Novada izpilddirektors Artis Ārgalis skaidroja, ka šīs lietas izrunātas gan ar bibliotēkas vadītāju Sarmīti Frīdenfeldi, gan novadpētniecības centra vadītāju Līgu Modernieci. Tāpat kopīgi apskatītas bibliotēkas telpas un pagrabs, kurā pēc piemērotu mitruma apstākļu nodrošināšanas iecerēts daļēji pārvietot krājumu. Abu iestāžu apvienošana notiek saistībā ar Limbažu novada bibliotēku reformu, un galvenais ieguvums būtu efektīvāka Alojas gaismas pils telpu izmantošana. Turklāt Alojas novadpētniecības centrs nav akreditēts muzejs. 

Savas domas un sajūtas pauda arī pati L. Moderniece. Viņa vērsusies novada Kultūras pārvaldē, taču tur tās noraidītas. Proti, muzeja krājuma, kurā ir vairāk nekā 6000 vienību, pārvietošana uz bibliotēkas pagrabu nav reāla, jo tur vienkārši nav tik daudz vietas. Būtu jāmeklē papildu telpas, kas savukārt pašvaldībai sagādātu kārtējās izmaksas. Tāpat ticams, ka visi vēsturiskie materiāli sabiedrībai turpmāk varētu būt pieejami daudz ierobežotāk. Turklāt runātāja pauda neticību, ka pagrabā tiks izdarīts viss tik perfekti, lai mitruma dēļ muzeja lietas nebojātos. Par ekonomisko ieguvumu no centra pievienošanas bibliotēkai L. Moderniecei nav informācijas. – Varbūt tad skaidri un gaiši jāpauž, ka plānojam šeit likt bērnudārzu, tādēļ novadpētniecības centrs ir jāizvāc, – viņa sacīja un piebilda, ka neļaus novadpētniecības centra vērtības novietot kaut kur. Centra vadītājai piebalsoja arī citi, uzsverot, ka muzejā viss saistās ar konkrētiem cilvēkiem un viņu ieguldījumu Alojas attīstībā. – Vai to saucam par muzeju, novadpētniecības centru vai kaut ko citu, bet tajā esošo vajag saglabāt. Katrs priekšmets tur ir ar stāstu, un nav nekā labāka par redzēšanu un aptaustīšanu. Tā ir daļa no mūsu sirds, – aicinot meklēt labāku risinājumu, sacīja sanākušie.     

Auditorija rosināja – ņemot vērā, ka novadpētniecības centrs piederas pie Alojas Ausekļa vidusskolas, varbūt saistībā ar Baltās skolas rekonstrukciju var pievilkt klāt kādas telpas izveidi centra vajadzībām, nosaucot to, piemēram, par skolas muzeju? Ja Sarkanā skola izrādīsies piemērota bērnudārzam, ēkas fasāde var palikt kā muzeja eksponāts, bet saturs – pielāgots pirmsskolas grupiņām. D. Straubergs šo rosinājumu atzina par konstruktīvu. Tiesa, skola uzsvērusi, ka jau šobrīd telpu ir par maz (mainījušies noteikumi par to, cik kvadrātmetru jābūt uz katru skolēnu), taču, ja vieta būtu, par šo rosinājumu var runāt.     

Daudz arī citu jautājumu

SIA Grupa93 pārstāve Sarmīte Lesiņa informēja par Limbažu novada teritorijas plānojuma izstrādi, salāgojot kādreizējo trīs novadu plānojumus vienā saturā. Iespējams, ka drīzumā uzņēmums varētu prezentēt pirmos priekšlikumus jaunajam plānojumam. Pārstāve aicināja iedzīvotājus sekot līdzi un izteikt savu viedokli, intereses. Līdz nākamā gada maijam novada kopējam plānojumam jābūt saskaņotam un apstiprināmam. Iedzīvotāji atgādināja par kādreiz plānoto veloceliņu starp Aloju un Ungurpili un aicināja plānojuma iztrādātājus izvērtēt, vai stāstījumā minētie ainaviskie koki gar šo posmu nebūs apgrūtinājums veloceliņa iespējamai izbūvei. Viņa arī taujāja par finansiālo ieguvumu no vēja parku būves (tāds iecerēts Alojas apvienības pārvaldē un Mazsalacas pagastā), proti – vai finansējums paliks Braslavas pagastam, Alojas apvienības pārvaldei vai Limbažu novadam. D. Straubergs informēja, ka provizoriskais finansējuma modelis paredz 50% no kompensācijas vietējai kopienai (tiem, kuri dzīvo tuvāk par 2 km vēja parkam) un tikpat pašvaldībai, bet tā tālāk lems, vai investēt finansējumu konkrētajā teritorijā. 

Novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiga Briede stāstīja par iedzīvotāju padomēm, kas pašvaldībā nav obligātas (iedzīvotāji tās izveido brīvprātīgi), taču Limbažu novada vietvara pateikusi, ka tādas būs. Gaidāmi pašvaldības saistošie noteikumi jeb iedzīvotāju padomju nolikums, ko vispirms piedāvās sabiedriskajai apspriešanai. Atbildot uz auditorijas jautājumu, A. Briede sacīja, ka ar rudeni iedzīvotāju padomēm jau vajadzētu sākt strādāt. 

Auditorijai bija vēl daudz jautājumu, arī ierosinājumu pašvaldības pārstāvjiem par ielu remontiem, pretapputes līdzekļu kaisīšanu uz zemes ceļiem. Par to, kā pašvaldības policija kontrolē latvāņu audzes, par zaru un lapu dedzināšanu pilsētā ugunsnedrošā perioda laikā, atkritumu konteineru esamību īpašumos. Jautāja par zāles pļaušanu Ungurpils parkā, tehniskā speciālista un sporta metodiķa vakanci Alojā, tāpat par Facebook.com lapu Visit Aloja. Auditorija interesējās par atalgojuma apmēru pašvaldības galvgalim. 

D. Straubergs savā prezentācijā stāstīja par novada šīgada budžetu. Viņš precizēja, ka ieņēmumos plānoti 41,8 miljoni, bet izdevumos – 45,39 milj. eiro. Kredītu procenti un kredītu apkalpošanas maksa ir 1,17 milj. gadā, kredītu pamatsummas maksājums – 2,8 milj. eiro. Novada budžetā no kopējā plānotā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (aptuveni 22,17 milj. eiro) 15,3% veido Alojas apvienības pārvaldes teritorijas iedzīvotāji (4487 iedzīvotāji), 25% Salacgrīvas (7338 iedz.) un 59,7% – Limbažu apvienības pārvalde (17 485). No kopējās aprēķinātās summas par nekustamā īpašuma nodokli (2,61 milj. eiro) Alojas apvienības pārvalde iemaksā 12,9%, Salacgrīvas – 26,7% un Limbažu – 59,7%. Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka visvairāk finansējuma no novada budžeta tiek novirzīts Alojas apvienības pārvaldes vajadzībām – uz vienu iedzīvotāju aptuveni 730 eiro, kamēr Salacgrīvas un Limbažu – apmēram 680. Viņš uzsvēra, ka arī kredītsaistības Alojas apvienības pārvaldei ir vislielākās – 2,1 tūkstotis eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr Limbažu apvienības pārvaldei mazliet vairāk par tūkstoti, bet Salacgrīvas vietvarā – aptuveni 900 eiro uz iedzīvotāju. Uz tikšanos sanākušie gan aicināja pašvaldības vadību neuzsvērt, ka kādreizējais Alojas novads izcēlies ar finanšu nepratību, kuras dēļ tagad apvienības pārvaldei Limbažu novadā ir vislielākās kredītsaistības uz vienu iedzīvotāju. Uz jautājumiem tika sniegti skaidrojumi un atbildes, bet ne visi ar tām bija mierā. 

Līgas LIEPIŅAS teksts un foto