Uzsākta diskusija par skolu tīklu novadā (publikācija)

Pirmā diskusija par skolu tīklu novadā bija pulcējusi itin daudz cilvēku

15. februāra pievakarē Limbažu novada dome aicināja interesentus uz diskusiju par izglītību, izvērtējot pašreizējo situāciju un modelējot iespējamo skolu tīklu nākotnē. Atsaucība bija liela – piedalījās gan pašvaldības speciālisti, deputāti, gan itin kuplā skaitā pedagogi (īpaši no lauku pamatskolām), izglītības iestāžu direktori, arī vecāki. Sarunai varēja sekot līdzi novada pašvaldības kontā YouTube kanālā. Tur joprojām var noskatīties diskusijas ierakstu, arī Izglītības pārvaldes sagatavoto plašo prezentāciju. Starp citu, diskusijai pašlaik ir vairāk nekā 1200 skatījumu, tātad interese ir. 

Tikšanos aizsāka domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, sakot visiem paldies par atsaucību. Viņš uzsvēra, ka šī ir pirmā, bet noteikti ne pēdējā saruna. Tikai sākums diskusijai, jo nekādi lēmumi novadā nav pieņemti. – Liksim galdā faktus, neko neslēpjot, kāda ir finanšu situācija, pašreizējā skolu sistēma un kādai tai varbūt vajadzētu būt. Pašvaldības vadītājs raksturoja, ka novada budžeta situācija nav vienkārša, tomēr izglītībai šogad ir 1,5 miljonu eiro pieaugums. Runājot par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām izmaiņām valsts mērķdotāciju piešķiršanā, D. Straubergs uzsvēra, ka pašvaldība neatsakās finansēt un uzturēt izglītības infrastruktūru, bet pedagogu algas – pēc likuma – jāmaksā valstij. Ja pašvaldībai nākas tam likt klāt savu naudu un arvien vairāk un vairāk atvēlēt izglītībai, skaidrs, ka pietrūks pārējām vajadzībām. 2022. gadā izglītībai bija atvēlēti 40% no novada pamatbudžeta, šogad jau 47%. – Šodien mēs neko nelemjam, bet aicinājām uz atklātu sarunu, kā rīkoties, – teica priekšsēdētājs. 

Dati un modeļi

Arī novada Izglītības pārvaldes vadītāja Valda Tinkusa, uzrunājot sanākušos, uzsvēra – ja ir tik daudz ieinteresēto, tātad jautājums aktuāls. Viņa atgādināja kārtību, kā valsts piešķir mērķdotācijas skolotāju algām. Jau pailgus gadus spēkā ir modelis Nauda seko skolēnam uz pašvaldību. Var teikt, ir noteikta maksa par katru audzēkni. Tagad IZM izstrādājusi kārtību Programma skolā. Jebkuras programmas īstenošanai vajadzīgs noteikts pedagoģisko likmju skaits. Tomēr atvēlētā finansējuma apmēru rēķinās, skatoties pēc skolēnu skaita katrā klašu posmā (1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12.). Ja tas mazāks nekā IZM paredzētais, skola visu nepieciešamo naudu no valsts nesaņems, trūkstošo vajadzēs pielikt pašvaldībai no sava budžeta. Esošajā situācijā diemžēl iedzīvotāju un bērnu skaits sarūk, un liela daļa lauku pamatskolu ministrijas prasītājam kopskaitam neatbilst. Tikai viens salīdzinājums: 2016. gadā novadā deklarēti 274 jaundzimušie, pērn – 156. – Ja pašvaldībai ir ļoti daudz naudas, maksājam, ja nepietiek, jāmeklē risinājums, – atgādināja V. Tinkusa.

Limbažu novadā deklarēto dzimušo bērnu skaits  no 2016. līdz 2023. gadam (uz 01.12.2023.)
	2016.	2017.	2018.	2019.	2020.	2021.	2022.	2023.	Kopā
Limbaži	82	74	54	56	60	57	51	45	479
Limbažu pagasts	19	15	19	19	15	17	16	10	130
Katvaru pagasts	10	13	15	12	12	14	3	11	90
Pāles pagasts	9	7	5	3	7	4	3	5	43
Skultes pagasts	26	32	22	24	19	18	15	11	167
Umurgas pagasts	11	8	8	13	7	12	6	5	70
Vidrižu pagasts	10	17	7	13	6	11	8	10	82
Viļķenes pagasts	11	11	11	6	9	10	7	6	71
Salacgrīva	20	24	16	10	19	8	17	10	124
Salacgrīvas pagasts	13	12	17	17	17	15	7	9	107
Liepupes pagasts	12	10	12	12	6	13	16	5	86
Ainaži	6	6	4	4	3	1	4	1	29
Ainažu pagasts	2	4	2	5	2	3	3	0	21
Aloja	9	9	8	8	5	8	8	5	60
Alojas pagasts	7	9	8	7	2	2	3	6	44
Braslavas pagasts	10	3	4	3	3	7	7	2	39
Brīvzemnieku pagasts	9	12	9	7	6	5	5	6	59
Staicele	5	7	8	6	9	8	3	7	53
Staiceles pagasts	3	3	1	5	5	2	2	2	23
Kopā	274	276	230	230	212	215	184	156	1777

Jāpiebilst, ka iecerētais modelis pagaidām NAV apstiprināts ne valdībā, ne Saeimā. Par to ar ministriju turpina runāt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kam ir daudz iebildumu. Nākamajā dienā pēc diskusijas Limbažos arī mūsu novada domes priekšsēdētājam un citiem pašvaldību vadītājiem Rīgā bija tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu un vairākiem ministriem par šiem jautājumiem. V. Tinkusa piebilda, ka pēdējo nedēļu laikā pārvalde no IZM saņem arvien uzlabotus variantus, kā iespējamās pārmaiņas varētu izskatīties. Skaidrības pagaidām vēl nav. 

Izglītības pārvalde kopā ar citiem pašvaldības speciālistiem bija sagatavojusi plašu prezentāciju par novada skolām, skatot dažādus datus par to ilgtspēju (informāciju par skolēnu skaitu vispārizglītojošās skolās, dzimstību, skolēnu skaita dinamiku, migrāciju un izmaiņām pa klašu grupām, skolēnu un pedagogu skaita attiecību), viena skolēna izmaksām, sasniegumiem – eksāmenu rezultātiem, salīdzinot ar rezultātiem valstī un novadā, pieejamību (tuvākā izglītības ieguves vieta, attālums starp iestādēm). Savas attīstības prognozes bija iesnieguši paši skolu direktori. 

Prezentācijā sīkāk bija analizētas sešas pamatskolas: Viļķenes, Pāles, Lādezera, Ainažu, Liepupes un Vidrižu. Tika piedāvāti arī daži modeļi, kā varētu sakārtot skolu tīklu. – Taču tie nav akmenī iecirsti, iespējami vēl citi varianti, varbūt tuvākajā laikā vispār nemainām neko, – komentēja V. Tinkusa. Diskusijā piedāvātajos variantos izmaiņas skartu Viļķeni un Lādezeru, tām iekļaujoties Limbažu vidusskolā un kļūstot par programmu īstenošanas vietām, savukārt Pāle un Ainaži šādi pievienotos Salacgrīvas vidusskolai. Turklāt varētu būt atšķirīgi modeļi, vai saglabājas esošās 1.–9. klases, bet varbūt tiek samazināta izglītības pakāpe. Tā varētu būt 1.–6. vai tikai 1.–3. klase. D. Straubergs precizēja, kāpēc nerunā par Staiceli, Aloju un Umurgu, jo tur skolēnu skaits ir pietiekams, savukārt Vidrižiem un Liepupei ir īpaša situācija. Abas atrodas tuvu robežai ar citiem novadiem. Ja tām samazina izglītības pakāpi, skolēni varētu izvēlēties kaimiņnovada izglītības iestādi un pašvaldībai it kā ietaupīto nāktos tērēt savstarpējos norēķinos. Lādezera pedagoģe Olita Roķe vēlāk jautāja, kāpēc pārmaiņu modelī ir viņu skola, ja tai visās klašu grupās ir atbilstošs skolēnu skaits. V. Tinkusa atbildēja, ka šajā gadījumā aspekts ir sasniedzamība, jo skola atrodas tuvu gan Limbažiem, gan Vidrižiem, turklāt Lādezerā mācās daudz skolēnu, kuri uz mācībām jau tagad tiek vesti no plašas teritorijas. 

Prezentācijā pārsteidza dati, ka tālmācībā 1.–9. klašu posmā izglītojas 83 novadā deklarēti bērni. Faktiski tā ir skaitliski paliela pamatskola, kas šobrīd ir ārpus pašu izglītības iestādēm. D. Straubergs piebilda, ka iemesli, kāpēc ģimenes izvēlas šādu risinājumu, ir dažādi, taču galvenais, lai šie bērni vispār nepazūd no izglītības sistēmas. V. Tinkusa precizēja, ka pārvalde kopā ar Bāriņtiesu un Sociālo dienestu tam pievērš uzmanību.

Jautājumi un ieteikumi

Pēc prezentācijas sākās diskusija par redzēto, piedāvātajiem risinājumiem. Jāatzīst, ka saruna bija apbrīnojami mierīga un korekta. Savs nopelns tajā varētu būt V. Tinkusas nosvērtībai, taču arī runātāju spējai lietišķi, argumentēti izteikt iebildes un ierosinājumus, emocijas slāpējot sevī, kaut skaidrs – šādas sarunas ir sāpīgas. Kā vienmēr, no sirds, bet vienlaikus strukturēti uzstājās LIZDA Limbažu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Edīte Kaimiņa. Viņas pirmais jautājums bija par to, kāpēc nav analizētas visas skolas. – Tagad gandrīz vai sanāk tāda kā mazo skolu nomelnošana. Kāpēc nav tādu pašu datu par Limbažu pilsētas izglītības iestādēm – ģimnāziju un vidusskolu? Turklāt tai – ja tiek pieņemts IZM modelis – vecāko klašu posmā nav pietiekama skolēnu skaita, tātad arī nāksies piemaksāt no pašvaldības budžeta. – Sagatavojot prezentāciju, ir ieguldīts milzu darbs, – paslavēja E. Kaimiņa. – Tomēr, lai kopskats būtu pilnīgs, jārunā par visām, arī par profesionālās ievirzes skolām, tas ir, mākslas un mūzikas skolām, cik tām tērējam. Jāanalizē visi dati, – uzsvēra E. Kaimiņa. Viņa arī sacīja, ka prezentāciju pirmoreiz redz tikai tikšanās laikā, tāpēc nav iespējams uzreiz izvērtēt. To atzīmēja vēl vairāki runātāji. Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas direktore Ieva Skuja atgādināja – prezentācijā nav ņemts vērā fakts, ka viņu skola nodrošina apmācību arī bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientiem. – Nevajag izjaukt to, kas ir labs, – viņa aicināja. 

Arodbiedrības vadītāja citēja teicienu, ka cilvēku dzīves nevar izteikt ekseļa tabulā un skolas jēgu mērīt tikai eksāmenu atzīmēs. – Varbūt nevajag sasteigt, lai tikai dabūtu burkāna naudu? – ar šādu jautājumu E. Kaimiņa noslēdza savu uzstāšanos, kurai zāle aplaudēja. Precizējot par burkāniņu, uz vienu no jautājumiem par ieguvumiem V. Tinkusa atbildēja, ka IZM solījusi, ja pašvaldība sāks skolu tīkla sakārtošanu, vismaz nākamajā mācību gadā no valsts saņems visu finansējumu, kas nepieciešams pedagogu algām. 

Arī Izglītības pārvaldes bijusī vadītāja Sigita Upmale sacīja, ka pietrūkst salīdzinošas analīzes par visām izglītības iestādēm, prognozes par izglītojamo skaitu katrā skolā vismaz nākamajiem trim gadiem. Novadā pie visām pamatskolām ir pirmsskolas izglītības grupas, tātad ­prognoze par gaidāmo pirmklasnieku skaitu ir itin skaidra. Noteikti jārunā, kas notiek ar pedagogiem – kāds ir viņu skaits, vecums utt. Un noteikti par situāciju Limbažos. Tāpat iespējamajiem nākotnes modeļiem vajadzīga pamatīga analīze, piemēram, izmaksas par transportu, skolēnu dzīvesvietu attālumi, ēku uzturēšana. Novada izpilddirektors Artis Ārgalis precizēja, ka šobrīd pašvaldība visām skolām nodrošina transportu vai arī audzēkņiem kompensē biļetes. Ja notiks kādas izmaiņas, protams, maršruti un iespējas būs jāizvērtē. 

Limbažniece Inese Vaivare atgādināja, ka katram iespējamo pārmaiņu variantam nepieciešams ietekmes novērtējums – finanšu, sociālais… Lai runātu par izglītības jomu novadā, jābūt datiem par visām, jo izmaksu summu veido visi kopā, ne tikai daži. Viņa arī jautāja, kas notiks tālāk. Vai gaidāmas nākamās tikšanās? Vai atbildes uz jautājumiem tiks sniegtas rak­stiski? Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Edīte Sarva taujāja, vai ir skatīts jautājums par atbalsta personālu skolās, kas varētu būt vēl vairāk nepieciešams, ja skolēniem nāksies mainīt ierasto vidi. E. Kaimiņa par to piebilda, ka pēc IZM iecerētā modeļa domāts pat palielināt bērnu skaitu uz vienu atbalsta personu, tātad situācija kļūs tikai sliktāka. V. Tinkusa precizēja, ka jau šobrīd pašvaldība piešķir finansējumu atsevišķu atbalsta personu algām. Faktiski itin visās skolās ir kāda pedagogu grupa, kas tiek algota no pašvaldības. – To, kas labs, noteikti jāsaglabā, ja vien finansiāli iespējams. 

Vairāk nekā divas stundas ilgā saruna noslēdzās ar solījumu iesākto turpināt, veikt papildu datu analīzi. – Mēs tiešām esam novads, kas finansiāli ļoti atbalsta izglītību. Taču ilgi vairs tā nespēsim, tāpēc būs vajadzīgas izmaiņas, – sacīja D. Straubergs. – Situācija ir sarežģīta, tāpēc sākām šo dialogu. Sekosim arī līdzi procesiem valdībā, Saeimā, arodbiedrības sarunām. Šobrīd arī ikviens novada iedzīvotājs aicināts izteikt priekšlikumus par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu izglītībā. Priekšlikumus var sūtīt uz e-pastu izglitibas.parvalde@limbazunovads.lv.

Lailas PAEGLES teksts un foto