Ārciema dzirnavnieks saka NĒ vēja elektrostacijām (ziņa/aktualitāte)

Raimonds Krieviņš bažījas, ka lauku klusumu un skaisto ainavu sabojās vēja rotori

Rīdzinieks Raimonds Krieviņš 2020. gadā iegādājās Ārciema dzirnavas pie dīķa un ir izveidojis tur mierpilnu dzīves stūrīti. Vēsturiskā celtne ir atjaunota, saglabājot senatnes akcentus, to saimnieks ir gandarīts par apkārtni un rēno noskaņu. Tiesa, miltus šeit nemaļ, bet skats uz ūdenskrātuvi ir pasakains. R. Krieviņam, kurš nāk no valodnieka Jāņa Endzelīna dzimtas, patīk, kā pats, saka, vēsture, daba un visādi fakti. 

It kā stratēģiskie dzīves mērķi būtu sasniegti, taču ir viens liels BET. Iekļāvies lauku idillē, R. Krieviņš, būdams aktīvs cilvēks, sācis domāt divus trīs gājienus uz priekšu, apcerēt savu un novada nākotni. Kādā dienā sev par pārsteigumu nācis pie aizdomām, ka valsts jau pailgu laiku gatavojas būvēt vēja elektrostacijas (VES) ne tikai mežos, bet arī viņa īpašuma tuvumā. Jo īpaši viņu sarūgtina fakts, ka tuvējās teritorijas pašreiz vēl esošos oficiālajos dokumentos ir fiksētas kā kultūrvēsturiskās teritorijas, kas vienlaikus ir arī ainaviskas dabas teritorijas.

Vēja parki – jā vai nē?

Viņš izzinājis, ka jau pirms krietna laika, kad par rotoriem neviens vēl nerunāja, AS Latvijas valsts meži (LVM) ir izbūvējusi labus ceļus, kas vietumis ir kvalitatīvāki nekā grantinieks no šosejas uz Ārciemu. Tos viņš uzgājis, pētot ezera, strauta apkārtni un meniķa konstrukcijas. Viņš secinājis, ka ceļi sagatavoti laikus, lai nepieciešamības gadījumā mežā varētu pārvietot milzu turbīnas un to spārnus. Tāpat izzinājis, ka daudzi no meža ceļiem ietilpst dzeltenajā iezīmētajā kartē, kur jau LVM ir izsolē pārdevuši tiesības vēja parku izbūvei.

Lai gan R. Krieviņš konceptuāli atbalsta vēja izmantošanu elektroenerģijas iegūšanai, viņš tomēr ar lielām un pieaugošām bažām raugās uz turbīnu izvietošanu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un vēl jo vairāk – kultūrvēsturiskās teritorijās un to tiešā tuvumā. Izpētījis plānotās izmaiņas teritorijas zonējumā, ārciemietis konstatējis, ka mežu teritorijas tiek pārveidotas, lai tehniski un likumīgi atļautu VES būvniecību. Viņaprāt, šādas stacijas neatgriezeniski mainīs ainavu un lauku mieru, kas viņam ir būtisks. Viņš negrib dzirdēt nekādas turbīnu skaņas un izjust mirgošanas efektu. – Vakaros ir klusums – dzērves kliedz, reizēm zivju ērglis pikē. Ja tur uzliks ģeneratorus, viss mainīsies, nekādas solītās kompensācijas iedzīvotājiem te nepalīdzēs, – satraucas R. Krieviņš.

Sakārto vidi un attīsta ciemu

Lai saglabātu apkārtējās vides vērtības, R. Krieviņš pats aktīvi iesaistās tās uzkopšanā. Viņš stāsta un rāda paveikto: krūmi attīrīti, grāvji izrakti, ezers sakopts, un pat svešus īpašumus ienācējs palīdz uzturēt kārtībā, ja tie pārāk krīt acīs. Muižas parka sakopšanai R. Krieviņš ir organizējis ziedojumu vākšanu Limbažu muzejā, kur patlaban tiek demonstrēta viņa privātā gleznu kolekcija.

Izzinot iespējamo VES attīstību, R. Krieviņš analizējis arī loģistikas aspektus. Viņš uzsver, ka tuvējās ostas – Salacgrīva un Skulte – nav piemērotas lielu turbīnu piegādei, jo tajās nevarētu ienākt attiecīgā izmēra kuģi, kas pārvadā šādas lielgabarīta kravas. Viņa skatījumā šie aspekti netiek pietiekami rūpīgi izvērtēti, tāpēc SIA Latvijas vēja parki deklarētais atbalsts vietējām ostām ir tikai reklāmas triks. 

Turklāt viņš apšauba pašreizējās Latvijas enerģētiskās stratēģijas ekonomisko loģiku. Viņaprāt, Latvija nevarēs izdevīgi eksportēt vēja parku saražoto elektrību tādā apjomā, kā pašlaik tiek plānots, jo, kad vējš pūš Latvijā, tad arī kaimiņvalstis saražo pietiekami elektrības ar savām jaudām. Tāpat viņam nav tīkams tas, ka VES projektos tiek ieguldīti nodokļu maksātāju līdzekļi, tostarp viņa paša nodokļos nomaksātā nauda. – Citus VESus būvē privātie investori, gar kuru naudu man nav nekādas darīšanas, – saka R. Krieviņš. Arī aprēķinus par akūto vajadzību iepirkt elektroenerģiju R. Krieviņš apšauba un demonstrē kādu Zviedrijas oficiālo mājaslapu, kur uzskatāmi redzams, ka Latvija itin bieži elektroenerģiju eksportē, nevis importē.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana

R. Krieviņš uzskata, ka novada teritorijas attīstības plāni tiek mainīti pārāk strauji un bez pietiekamas sabiedrības iesaistes. Viņš piemin Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, uzsverot, ka tā konsultatīvā padome nav pat vispārīgi iztirzājusi VES iespējamo klātbūtni rezervāta teritorijā un izteikusi savu attieksmi un viedokli par vēja elektrostaciju (līdz 300 m augstumā) atrašanos tajā. 

– Mans mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko vidi, – viņš saka, paužot vēlmi, lai šādas izmaiņas tiktu rūpīgāk izsvērtas un saskaņotas ar vietējiem iedzīvotājiem. Lai gan R. Krieviņš ir aktīvs un cenšas ietekmēt procesus, kas skar viņa dzīvesvietu, gala lēmumus pieņems valsts un pašvaldību institūcijas (tiesa, mazāk). Limbažu novada dome jau paudusi nostāju pret VES būvniecību, tomēr jautājums joprojām ir atklāts. Vai Ārciema klusums un dabas harmonija saglabāsies? To, vai cīņa ar vējdzirnavām būs rezultatīva, rādīs laiks. Tikmēr R. Krieviņš turpina cīnīties par vidi, ko ir radoši pārveidojis un padarījis par savām laimīgajām mājām. Starp citu, Ārciema iedzīvotāju skaits pēdējā laikā ir pieaudzis, kas liecina, ka ienācēja pūles vides sakārtošanā tiek novērtētas.

Edmunda IMŠAS teksts un foto