Demokrātijas atslēga – pilsoniskā līdzdalība
19.02.2025.Obligātā bioloģisko atkritumu šķirošana ir sākusies, bet varam labāk (publikācija)
Kopš 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu (BA) šķirošana Latvijā ir obligāta. Tomēr jāsecina, ka šoreiz obligātums gluži nenozīmē, ka no tā nav iespējams izvairīties. Arī iespējas to darīt pagaidām ir dažādas. Dažam brūnais bioatkritumu konteiners pagalmā ir jau ierasts skats, citam tā vēl nav.
Visu atkritumu, tostarp bioloģisko, apsaimniekošana mūsu novadā uzticēta SIA ZAAO. Uzņēmums informē, ka Limbažu novadā izvietoti 20 konteineri pie privātmājām un 29 pie daudzdzīvokļu mājām. – Tas nav pietiekami, mēs turpināsim strādāt, lai informācija par šķirošanu sasniegtu aizvien vairāk iedzīvotāju, – ZAAO vārdā pauž uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Dina Lukaševiča-Lāce. – Jāņem vērā, ka paradumu maiņa ir laikietilpīga, bet nepārtraukts izglītošanas darbs un atgādināšana par pakalpojumu sekmēs tā izmantošanu.
Mūsu novadā šķirošana obligātāka nekā citur ir lielākajās pilsētās – Limbažos, Salacgrīvā un Alojā. Noteikumi atšķiras, jo katra pašvaldība pati nosaka, uz kurām teritorijām attiecas stingrākas prasības. Citās ZAAO atbildības teritorijās tās noteiktas arī ciemos.
Individuālo privātmāju īpašniekiem ir iespēja izvēlēties – izmantot bioatkritumu konteineru vai kompostēt sava īpašuma teritorijā. Ja izvēle ir par labu kompostēšanai, par lēmumu jāinformē ZAAO, kas veido un uztur mājkompostētāju reģistru. Limbažu novadā reģistrēti 83 mājkopostētāji. Limbažos, Salacgrīvā un Alojā mājkompostētājam jāreģistrējas obligāti, lai varētu pierādīt, ka var iztikt bez brūnā konteinera, taču citur novadā pagaidām to darīt būtu tikai vēlams. Uzņēmumiem dalītā vākšana ir obligāta, ja radītais BA apjoms ir lielāks par 80 l nedēļā.
Šobrīd ir burkāns, nākotnē būs arī pātaga
Uz jautājumu, vai ir vērojama iedzīvotāju aktivitātes palielināšanās bioloģisko atkritumu šķirošanā, ZAAO atbild, ka pakalpojums ir jauns. Lai izteikti mainītos klientu paradumi, jāpaiet laikam. Tomēr uzņēmumā uzskata, ka šķirotāju skaits pieaug. Piemēram, Limbažu novadā pērn aprīlī savāktais bioatkritumu apjoms bija 3,58 t, bet septembrī jau 13,52 t. Uzņēmums gan pieļauj, ka apjomu ietekmē sezonalitāte, – izteikti lielāks tas ir vasarā, rudenī, kad tiek pļauta zāle, ienākas augļi, dārza veltes.
Kā ar kvalitāti? Cik zināms, ļoti būtiski ir, lai BA nebūtu neatbilstošu piejaukumu. – Tieši kvalitāte ir tā, ko vēlamies uzteikt mūsu klientu šķirošanas paradumos. Lai arī apjoms savāktajiem bioatkritumiem nav liels, tajos ir salīdzinoši maz piemaisījumu, – atbild Z. Lukaševiča-Lāce. Biežākā kļūda ir izmest atkritumus plastmasas maisiņos. Atgādināsim – drīkst izmantot speciālos vai papīra maisiņus (kas nav spīdīgi, glancēti).
Daļa sabiedrības joprojām uzskata, ka bioloģisko atkritumu šķirošana nebūt nav tik lietderīga, kā mums apgalvo. Tāpēc jautājām ZAAO, kāds ir tās pozitīvais ekonomiskais efekts. – Šķirošana uzņēmumiem dod iespēju efektīvāk izmantot resursus un iegūt vērtīgus otrreizējus produktus. Vienlaikus tas veicina valsts atbilstību Eiropas Savienības prasībām atkritumu apsaimniekošanā, samazinot risku saņemt sankcijas un paverot iespējas piesaistīt finansējumu ilgtspējīgiem risinājumiem, – pauž uzņēmuma pārstāve.
ZAAO savāktos atkritumus pārstrādā aprites ekonomikas centra Daibe bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcā divpakāpju bioloģiskās fermentācijas procesā. Rezultātā tiek iegūts komposts, ko lieto, piemēram, ceļmalu ierīkošanai un atkritumu noglabāšanas šūnu rekultivācijai. Kā blakusprodukts rodas biogāze siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Jo kvalitatīvāk sašķiroti atkritumi, jo plašāk kompostu var izmantot dažādās tautsaimniecības nozarēs.
Iedzīvotāji no šķirošanas var gūt arī personīgu labumu. BA izvešanas tarifs ir par 40% zemāks nekā nešķiroto. Statistika liecinot, ka no kopējā apjoma BA veido līdz 40%. Turklāt jārēķinās, ka maksa par nešķirotajiem nākotnē tikai palielināsies. Pieaugs dabas resursu nodoklis, kā arī atkritumu apsaimniekotāji investēs līdzekļus, lai radītu ērtāku un pieejamāku infrastruktūru šķirotājiem.
Jāsecina viens – ja neticat atkritumu ietekmei uz klimatu, tad varbūt noticēsiet tam, ka nešķirošanai nākotnē būs negatīvas sekas, ko izjutīsiet arī personīgi.
Gan atbalsta, gan neredz jēgu
Gatavojot publikāciju, veicām aptauju, lai izzinātu cilvēku viedokli par bioloģisko atkritumu šķirošanu kopumā un konkrētiem tās aspektiem. Respondentu bija nedaudz vairāk par 40. Tas nav pietiekami, lai uzskatītu, ka rezultāts atspoguļo situāciju kopumā. Tomēr šo to secināt var. Piemēram, jūtams, ka cilvēkiem jautājums ir svarīgs, jo liela daļa dalībnieku veltīja laiku, lai paustu viedokli plašākā komentārā.
No mūsu aptaujas dalībniekiem lielākā daļa – 29 – bija Alojas, Limbažu vai Salacgrīvas iedzīvotāji. Deviņi dzīvo mazākās pilsētās vai apdzīvotās vietās, pieci – lauku viensētās. Puse dzīvo lielās daudzdzīvokļu mājās, 13 privātmājās, pieci – viensētās un četri – nelielās daudzdzīvokļu mājās (līdz četriem dzīvokļiem). Puse no viņiem ir bioloģisko atkritumu šķirotāji, trešdaļa norāda, ka to nedara, jo pie daudzdzīvokļu nama nav biokonteinera. Tikai vienam ir savs biokonteiners pie privātmājas. Aptaujā piedalījās arī astoņi nešķirotāji.
No tiem, kuri šķiro bioloģiskos atkritumus konteineros, trešdaļa uzskata to par pareizu, atbildīgu rīcību. Mazāk ir tādu, kuriem svarīga lētāka atkritumu izvešana, divi atzina, ka pat nezina, kāpēc, tomēr vienkārši to dara. No šķirotājiem puse uzskata, ka tas noteikti jādara, pārējie spriež, ka bez tās var iztikt vai vispār neredz jēgu.
Starp aptaujas dalībniekiem bija 16 kompostētāji. Jautāti, kāpēc to dara, septiņi atbildēja, ka tā iesākts. Seši vēlas iegūt mēslojumu dārzam. Divi pauž, ka kaut kur bioloģiskie atkritumi jāliek… Savukārt viens atklāj: – Man ir vistas, kas visu apēd! Uz jautājumu, vai viņu kompostēšanas vieta (pie privātmājas) ir reģistrēta mājkompostētāju reģistrā, septiņi aptaujātie atbildējuši, ka pirmo reizi par tādu dzird. Seši vienkārši atbildējuši ar nē. Bet trim pat nenākot ne prātā kaut ko tādu darīt.
Vajag tikai sākt, kā arī nepieciešami uzlabojumi savākšanas sistēmā
Aptaujas dalībniekiem vaicājām, ko viņi ieteiktu citiem, lai šķirot bioloģiskos atkritumus būtu vieglāk un ērtāk. Aicinājām arī dalīties viedoklī par šķirošanu kopumā.
Daloties personīgajā pieredzē, vairāki pauda uzskatu, ka šķirot bioloģiskos atkritumus nav grūti, vajag tikai sākt. Viņuprāt, izmest bioatkritumus traukā ar prasībām atbilstošu maisiņu ir tikpat vienkārši, cik izmest tos parastajā konteinerā. Tomēr ir arī aptaujas dalībnieks, kurš norāda, ka virtuvē jāveic daļēja pārbūve – atkritumu atvilktnē jāiebūvē vēl trešais nodalījums bioloģiskajiem atkritumiem. Viens no ieteikumiem ir sākt šķirot ēdiena gatavošanas laikā. Cits – ieviest nelielu konteineru ar vāku. – Šobrīd pieejami arī mazi konpostējamie maisiņi, var ērti iznest bioloģiskos atkritumus bez šmuces. Nekas neož.
Runājot par sistēmu kopumā, cilvēki uzskata, ka visa pamats ir brūnais konteiners. Saņēmām arī atbildi: – Dodiet iespēju šķirot arī laukos, ja dzīvoju privātmājā! Pēc tās var secināt, ka kaut kāda iemesla dēļ cilvēkam šādas iespējas nav. Vēl viens aptaujas dalībnieks rakstījis: – Nesaprotu, kāpēc pie mūsu mājas nav brūnā konteinera. Tajā ir 30 dzīvokļu, tātad būtu cilvēki, kuri atbildīgi šķirotu.
Saņēmām arī norādi, ka nepieciešams vairāk informēt sabiedrību. Novērots iedzīvotāju disciplīnas trūkums, jo konteineros met to, ko tur nedrīkstētu. Pastāv arī uzskats – ja bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta, tad konteineri ir jāizvieto pašai SIA ZAAO bez iedzīvotāju pieprasīšanas. Uzņēmumam būtu jārūpējas par konteineru biežāku iztukšošanu un dezinfekciju vai vispār jāgādā citādi konteineri, lai no tiem nerāptos ārā tārpi un neizplatītos pa apkārtējo teritoriju. Tāpat cilvēki uzskata, ka bioatkritumi piesaista putnus un grauzējus, kuri var kaitēt īpašumam, piemēram, automašīnām, turklāt dzīvnieku pastiprinātā klātbūtne palielina veselības riskus iedzīvotājiem. Var notikt dažādu infekciju, vīrusu, baktēriju pārnese. Par smaku un tārpiem sūdzas vairāki aptaujas dalībnieki.
Ir iedzīvotāji, kurus atkritumu tēma kopumā satrauc. – Vai šķirot atkritumus – vienalga, kādus – ir grūti? Bioloģiskie atkritumi kaut kādā brīdī tomēr sadalās, protams, jāpiecieš smaka, dzīvās radībiņas, kam tie patīk. Mani vairāk satrauc ārprātīgais plastmasas un polimēra atkritumu kvantums. No tiem ir grūti izvairīties. Pastāv uzskats, ka tos vispār vajadzētu aizliegt. Tāpat ir novērots – daži nav informēti, ka bioatkritumus nedrīkst utilizēt parastajos plastmasas maisiņos (tikai īpašos, kas arī paši sadalās). Līdz ar to var gadīties, ka šie, prasībām neatbilstošie atkritumi, nonāk turpat, kur pārējie sadzīves atkritumi, un to kalni turpina augt.
Cilvēkiem ir arī ieteikumi uzlabojumiem, lai atkritumu izmešana būtu ērtāka. – Būtu labi, ja konteinera vāks nofiksētos, kad to atver. Ar vienu roku ir par maz, lai izbērtu atkritumus no maisiņa vai speciālās kastes. Vāks krīt ciet, – lasāms vienā no atbildēm. – Varbūt varētu ieviest mazākus konteinerus, lai biežāk izvestu? Vai arī, ja ir lielāks, tad hermētiski noslēgts, jo smaka, pūstot un sadaloties atkritumiem, ir spēcīga, – vaicājis cits aptaujas dalībnieks.
Sagatavoja Linda TAURIŅA