Mūsdienīgai darba un dzīvesvietai jānodrošina ne tikai ērtības, bet jātērē iespējami mazāk enerģijas. Pirmkārt, vēlamies, lai telpās būtu patīkami uzturēties un redzam, ka šī komforta līmeņa nodrošināšanai nepieciešamo energoresursu izmaksas aizvien pieaug. Otrkārt, Eiropas Savienības valstis ir vienojušās par kopīgiem mērķiem, kas jāsasniedz, lai mazinātu klimata pārmaiņas un tām pielāgotos. Viens no būtiskiem uzdevumiem šo mērķu sasniegšanā ir ēku – dzīvojamo un publisko – energoefektivitātes uzlabošana. Arī Latvija ir apņēmusies pildīt vienošanos, kura paredz, ka publiskajam sektoram – valstij un pašvaldībām – šajā ziņā ir jārāda piemērs, kuram varētu sekot privāto namu īpašnieki.
Enerģijas patēriņa samazināšana sākas ar datiem un uzskaiti
Liepājas valstspilsētas pašvaldība sevi pozicionē kā vienu no energoefektīvākajām Latvijā. Pilsētā ir ilgtermiņa enerģētikas un klimata plāns, tiek renovētas pašvaldības un daudzdzīvokļu ēkas, īstenoti projekti enerģijas patēriņa samazināšanai. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš TĪDENS uzskata, ka Liepājas piemērs veicinājis attīstību arī citur Latvijā.
Par nepieciešamību enerģijas patēriņu pārvaldīt sistemātiski Liepājā sāka domāt jau ap 2010. gadu. Mērķis bija vienkāršs – saprast, cik enerģijas ēkām patiešām nepieciešams, un nepieļaut tās lieku patēriņu. Taču, lai enerģiju taupītu, vispirms jāsaprot, kas ēkā notiek. “Galvenais ir mikroklimats telpās. Ēku ceļ, lai tajā būtu citādāk nekā ārā – cita temperatūra, mitruma līmenis un gaisa kvalitāte jeb CO₂ koncentrācija. Šiem trīs parametriem ir jābūt normas robežās, turklāt darba laikā,” skaidro M. Tīdens.
Vispirms pašvaldības ēkās tika izvietotas mērierīces jeb datu logeri, kas ļāva iegūt reālus datus par mikroklimatu un enerģijas patēriņu. “Mana pārliecība ir, ka viss sākas ar uzskaiti. Ja nav datu, neko daudz nevar uzlabot, jo nav jau zināms, cik slikti vai labi ir,” pauž sarunbiedrs. Kad dati kādu laiku vākti, var sākt regulēt tehniskās sistēmas tā, lai ēkā nodrošinātu nepieciešamos apstākļus, nepatērējot vairāk enerģijas, nekā nepieciešams.
Katrai pašvaldības ēkai ir savs siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa plāns. Tas balstīts vēsturiskajos datos un konkrētās ēkas tehniskajā stāvoklī. No vēsturiskas un mūsdienīgas biroja ēkas nevar gaidīt identisku sniegumu. Tas ļauj izvairīties no situācijas, kad visām ēkām tiek noteikts viens un tas pats enerģijas patēriņa mērķis neatkarīgi no to vecuma, konstrukcijas vai tehniskā stāvokļa.
Lai šis plāns tiktu īstenots, seko pašvaldības darbinieki – energopārvaldība ir komandas darbs. Galvenais energopārvaldnieks ir M. Tīdens, savukārt katrā iestādē ir atbildīgais par energopārvaldību. Ja iestādes pārziņā ir vairākas ēkas, arī tām var būt savi atbildīgie. Šiem cilvēkiem tiešsaistē pieejami dati no ēkās uzstādītajiem skaitītājiem, lai varētu sekot līdzi notiekošajam. Tiklīdz ir novirzes, atbildīgais saņem paziņojumu un var nekavējoties novērst problēmu. Kopumā energopārvaldības sistēmu darbina aptuveni 100 cilvēki, kuri reizi gadā piedalās apmācībā.
M. Tīdens uzsver, ka viena no būtiskākajām šīs sistēmas sastāvdaļām ir bonusu sistēma. “Mums noteikti ir izdevies nodot pieredzi citām pašvaldībām, kuras arī ir ieviesušas energopārvaldību, bet motivācijas sistēmas nepieciešamību gan citur nesaprot,” teic M. Tīdens. Pašvaldībā pieņemtie noteikumi “Energopārvaldības ilgtspējīgas efektivitātes finanšu instruments” (EIEFI) nosaka, ka ēkai, balstoties datos, ir jābūt noteiktam bāzes enerģijas patēriņam. To veido ēkai nepieciešamais elektroenerģijas un siltumenerģijas apjoms MWh. Ja saimniekam ir izdevies ietaupīt enerģiju, un faktiskais patēriņš ir vienāds vai mazāks par bāzes līmeni, ēka saņem bonusu (EIEFI finansējumu) – 1,7 eiro par kvadrātmetru apkurināmās platības. Ja patēriņš palielinājies par mazāk nekā 5%, ēka saņem 1 eiro par kvadrātmetru. Ja šī robeža tiek pārkāpta un patēriņš ir augstāks, bonusa nav. Būtiski, ka 85% šīs naudas var ieguldīt ēkā, 15% novirzīt personāla motivēšanai.
M. Tīdens lēš, ka šī programma pašvaldībai izmaksā aptuveni 240 000 eiro gadā. “Bet būtisks jautājums ir, kā atšķiras energoresursu izmaksas pieskatītā ēkā no nepieskatītas ēkas. Atšķirība ir apmēram 20%, un tas ir daudz, ja pašvaldībā energoresursi izmaksā divus līdz divarpus miljonus eiro gadā,” viņš saka un piebilst, ka jādomā ilgtermiņā. Nav nekāda māksla sasniegt noteiktu enerģijas ekonomijas līmeni vienā gadā. Ja nav sistēmas, nākamajā, mainoties darbiniekiem un apstākļiem, sasniegto rezultātu var ļoti ātri pazaudēt.
Energopārvaldības sistēmai ir pozitīvi blakusefekti. Viens no tiem ir sabiedrības izglītošana. Pašvaldības darbiniekiem, kuri novērtējuši energoefektivitātes priekšrocības, nav ilgi jāskaidro, kāpēc vērts ieguldīt privātmājas renovācijā. Izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos secina, ka tieši privāto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana pašlaik ir lielākā problēma. Lai gan arī šajā ziņā Liepāja esot apsteigusi daudzas pilsētas Latvijā, darāmā vēl ir daudz. No aptuveni 600 daudzdzīvokļu namiem ir renovēti 200, vēl 400 tas jāizdara. Process šobrīd nobremzējies finansējuma trūkuma dēļ.
UZZIŅAI
Liepājas pilsēta 2012. gada 15. novembrī pievienojās Eiropas Savienības (ES) iniciatīvai mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, parakstot Pilsētas mēru paktu enerģētikas un klimata jomā. Pakta parakstītāji apņēmušies ievērot un pārsniegt ES mērķi samazināt CO₂ emisijas līdz 2030. gadam par 40%.
2022. gadā Liepājas pilsēta lēma pieteikties un tika arī izvēlēta kā viena no ES misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam” (Net Zero Cities), tādējādi izvirzot daudz ambiciozākus mērķus – samazināt CO₂ emisiju apjomu 80% apmērā līdz 2030. gadam.
Jaunajā ģimenes mītnē galvenā loma būs elektrībai
Uzņēmējs Jānis ALSBERGS šobrīd būvē jaunu ģimenes māju Limbažos. Plānojot, kāda tā būs, viņš domājis ne tikai par ērtībām. Viena no prioritātēm būs energoefektivitāte, kas tiks panākta, izmantojot mūsdienīgus materiālus. Jauno namu limbažnieks būvē savām rokām. Jānim nav izglītības celtniecībā, bet palīdz internets un draugu padomi. Viņa mērķis ir pasīvā – gandrīz nulles enerģijas – māja.
Vietā, kur šobrīd slejas jaunceltne, iepriekš atradās pagājušā gadsimta 60. gados būvēta privātmāja, ko bija skārusi puve. Nojaukt bija vienīgais variants. Plānojumā galvenais bija, lai katram no četriem bērniem ir sava istaba. Pirmais lēmums, lai uzlabotu energoefektivitāti, bija lēmums būvēt vienstāva māju. “Ja vēlies divus, sildīsi arī trepju telpu, kas nekam citam netiek izmantota,” skaidro sarunbiedrs.
Sienas būvētas no Latvijā ražotajiem “Bauroc EcoTerm+ 375” gāzbetona blokiem. To porainā struktūra nodrošina labu siltumnoturību, turklāt aptuveni 15 kg smagie bloki ļauj ar tiem strādāt vienam cilvēkam. Izvēloties materiālu, Jānis apsvēra arī parasto gāzbetonu un keramzīta blokus, taču tiem būtu nepieciešama papildu siltināšana un ar to saistītie būvdarbi. Lai gan izvēlētā materiāla sienas varētu iztikt arī bez papildu siltināšanas, tām paredzēti vēl 5 cm akmensvates – arī estētisku apsvērumu dēļ.
Apkuri nodrošinās siltumsūknis kombinācijā ar siltajām grīdām. Viens no apsvērtajiem variantiem bija granulu apkure, taču, salīdzinot pašreizējās elektrības un granulu izmaksas, viņš secinājis, ka siltumsūknis būs izdevīgāks. Siltajām grīdām nepieciešama aptuveni 30 grādu temperatūra, kamēr radiatoriem – apmēram 60 grādi. Turklāt grīda darbojas kā siltuma akumulators un pēc apkures izslēgšanas neatdziest uzreiz. Tā kā šādas grīdas piesaista putekļus, starp telpām nebūs sliekšņu, lai pa māju varētu pārvietoties grīdas tīrīšanas robots.
Mājā paredzēta arī rekuperācijas sistēma, ko Jānis uzskata par obligātu energoefektīvai ēkai. No telpām izvadītais siltais gaiss siltummainī atdod siltumu svaigajam āra gaisam. Plānotās sistēmas efektivitāte ir aptuveni 95–96%.
Grīdas segumam izvēlēts līmējamais vinils. Tas ir plāns un īpaši piemērots siltajām grīdām, jo siltums caur to izplatās ātrāk nekā, piemēram, caur laminātu.
Viesistabā paredzēts aptuveni 5,5×2,2 m liels bīdāms stiklojums, kas vedīs uz terasi. Lai gan liels stikla laukums palielina siltuma zudumus, izvēlēts trīspakešu stiklojums un energoefektīva bīdāmā sistēma. Apsvērti arī četrpakešu logi, taču to dārdzība, viņaprāt, nav samērojama ar energoefektivitātes ieguvumu.
Uz jumta dienvidu pusē plānots uzstādīt 24 saules paneļus ar kopējo jaudu aptuveni 12 kW. Paneļus Jānis uzskata par izdevīgu ieguldījumu, īpaši pieejamā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta dēļ. Tomēr būtiskākais esot nevis saražotās enerģijas daudzums, bet tas, cik lielu daļu var izmantot paši. Viņa mājā patēriņš būs salīdzinoši liels, jo Alsbergi ir izmantojuši daudzbērnu ģimenēm pieejamo EKII atbalstu elektroauto iegādei. Lai mazinātu risku, ka elektroapgādes pārtraukuma gadījumā dzīve mājā var apstāties, limbažnieks plāno nākotnē iegādāties arī akumulatoru enerģijas uzkrāšanai.
Mūsdienīgā dzīvesvietā vajadzīgi arī dažādi viedie risinājumi – automātiska aizkaru un žalūziju vadība, temperatūras un apgaismojuma regulēšana, elektroierīču kontrole utt. Jānis plāno tehnoloģijas izmantot tā, lai varētu izveidot dažādus scenārijus, ko var aktivizēt ar vienu pogu vai attālināti. Piemēram, dodoties prom, vienlaikus var izslēgt gaismas un ierīces, aizvērt aizkarus un atslēgt ūdens padevi. No energoefektivitātes viedokļa lielu praktisko ieguvumu viņš saskata apgaismojuma automatizācijā un attālinātā apkures kontrolē. Kustību sensori var izslēgt gaismu telpās, kurās neviens neatrodas, savukārt prombūtnes laikā iespējams attālināti izslēgt nevajadzīgās elektroierīces.
Viedie risinājumi paredzēti arī drošībai. Piemēram, plūdu sensors, konstatējot ūdens noplūdi, var dot signālu automātiskajam vārstam pārtraukt ūdens padevi.
Lai sasniegtu ambiciozus mērķus, jāmainās politikai
ES Energoefektivitātes direktīva Latvijai paredz ik gadu samazināt publiskā sektora kopējo enerģijas galapatēriņu vismaz par 1,9%, salīdzinot ar 2021. gada līmeni, kā arī katru gadu atjaunot vismaz 3% no publiskajām struktūrām piederošo apsildāmo un/vai dzesējamo ēku kopējās grīdas platības. Šo mērķu sasniegšanā jāiesaistās arī pašvaldībām.
Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš TĪDENS pauž, ka, viņaprāt, šobrīd ir iespējama labāka pieeja energoefektivitātes mērķu noteikšanai, jo pašvaldībās situācija ir dažāda. “Šobrīd ir tā, it kā mēs noliktu blakus divus cilvēkus, no kuriem viens sver 50, bet otrs 100 kilogramus, un pateiktu, ka abiem jānomet 20 kg svara. Mans un domubiedru ierosinājums ir vispirms novērtēt pašvaldību sniegumu – tām piederošo ēku īpatnējo siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu,” viņš saka. M. Tīdens prognozē, ka pašvaldībās, kurās būs daudz izdarīts energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas patēriņš būs salīdzinoši zems, citās – daudz augstāks. Piemēram, Liepājā apkurei tas ir aptuveni 80 kWh/m² gadā, iekļaujot siltā ūdens sagatavošanu. Ja valsts noteiks, ka mērķis ir, piemēram, 80, 60 vai 100 kWh/m², tad būs attiecīgi jārīkojas, lai to sasniegtu, darot tik, cik katrā pašvaldībā nepieciešams.
“Lielais darbs jāpieliek tur, kur ir lielais patēriņš,” uzsver sarunbiedrs. Ir noteikts energoefektivitātes līmenis, ko var panākt ar mazākiem ieguldījumiem. Ja gribas kāpt šim slieksnim pāri, sasniedzot vēl lielāku ekonomiju, nepieciešamas lielas investīcijas, kuru atdeve šībrīža apstākļos varētu izrādīties ekonomiski nepamatota.
Daudzdzīvokļu māju renovācija: griba ir, trūkst finansējuma
Izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos secina, ka šobrīd lielākā problēma ir privāto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana, veicot to renovāciju. Lai gan arī šajā ziņā Liepāja esot apsteigusi daudzas pilsētas Latvijā, darāmā netrūkst. No aptuveni 600 daudzdzīvokļu namiem ir renovēti 200, vēl 400 tas jāizdara. Citur Latvijā situācija ir vēl bēdīgāka. Procentuāli vismazāk māju ir atjaunotas Rīgā, bet arī tur iedzīvotāju interese ir pieaugusi.
M. Tīdens lēš, ka kopš 2009. gada, kad Latvijā sākās aktīva daudzdzīvokļu māju renovācija, ir izdarīts maz – viņaprāt aptuveni 10% no tā, kas būtu nepieciešams. Turklāt šobrīd temps ir samazinājies. Viņa teikto apstiprina arī Latvijas Valsts kontroles revīzijā “Neizmantotās iespējas mājokļu siltināšanā” (2021. gada 1. janvāris–2025. gada 30. jūnijs) secinātais – Latvijā atjaunoti tikai aptuveni 4% daudzdzīvokļu māju. No vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu ēkām atjaunošana būtu nepieciešama vismaz 26 000*.
Liepājas pašvaldības pārstāvis norāda, ka lielākajā daļā Latvijas cilvēki vairs nav jāpārliecina par to, ka nami ir jārenovē. Viņš atceras, kā savulaik pašvaldība līdzfinansēja septiņu daudzdzīvokļu māju pilnīgu un 40 māju daļēju renovāciju, lai katrā mikrorajonā būtu pa vienam labajam piemēram. Tagad M. Tīdenam ir zināmas vismaz 40 daudzdzīvokļu mājas Liepājā, kuru iedzīvotāji ir gatavi īstenot renovācijas projektus. Izpratne un griba ir, bet nav naudas. Finanšu institūcijas “Altum” piedāvātais atbalsts ir nepietiekams, pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Savukārt komercbankas pamatotu iemeslu dēļ aizdevumus siltināšanai atsaka, jo tie pārsniedz ekonomiski pamatotu investīcija apjomu.
Latvijai būtu jāveido iedzīvotājiem pretimnākoša, nepārtraukti pieejama renovācijas atbalsta programma ar nemainīgiem nosacījumiem. Liepājas pieredze mudina domāt, ka optimāls valsts atbalsta līmenis varētu būt aptuveni 30% no kopējām izmaksām. Būtiski – visas izmaksas, kas rodas, renovējot mājas, būtu uzskatāmas par attiecināmām. Ja namu sakārto, tad jāremontē arī kāpņutelpas, griesti, stāvvadi un citas nepieciešamās ēkas daļas.
Šādas programmas finansēšanai valstij būtu vērts aizņemties, izmantot dažādus starptautiskus finanšu instrumentus vai pat ieguldīt projektos pensiju fondu līdzekļus (kā aizdevumu ar noteikti procentu likmi). M. Tīdens skaidro, ka šajā gadījumā ieguldītā nauda nepazustu, bet nonāktu atpakaļ ekonomikā. Renovācijai nepieciešami būvmateriāli, tiek maksātas algas būvniecības nozarē strādājošajiem, kuri naudu tālāk tērē citur. Turklāt valsts budžetā daļa ieguldītā garantēti atgriezīsies kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). M. Tīdens skaidro, ka dzīvojamās mājas nav komercbūves, kurās ieguldot, var saņemt PVN atmaksu. Būtiski ir nodrošināt finansējuma nepārtrauktu pieejamību. Ja šāda veida būvniecība notiek viļņveidīgi, tas negatīvi ietekmē nozares attīstību.
Speciālists lēš, ka, atrisinot pagājušajā gadsimtā celto daudzdzīvokļu māju tehniskās problēmas, tās var kalpot vēl gadus 50. Mums jābūvē jauni nami, bet renovēt esošās ēkas joprojām ir lētāk. Pēc M. Tīdena aplēsēm jaunas ēkas būvniecība var izmaksāt aptuveni 2000 eiro par kvadrātmetru, kamēr renovācija – apmēram 300 eiro par kvadrātmetru.
Atsauces:
* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti, ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2023/1791/oj/lav?utm_source=chatgpt.com, resurss skatīts 15.08.2026.
** Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Neizmantotās iespējas mājokļu siltināšanā” https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29824-Yn7suWH1yrf8azs0P-BFWXFLL8ABKZMo.pdf, resurss skatīts 13.08.2026.
