No latviešu literatūras klasikas mums radies priekšstats par lauku skolmeistariem – savā apkaimē cienītiem un godātiem ļaudīm, pagasta dzīves virzītājiem. Cieņas un audzēkņu mīlestības varbūt netrūkst arī šolaiku skolotājiem, tikai dzīve laukos, tāpat mazpilsētās, ļoti mainījusies. Sarūk iedzīvotāju skaits, un skolas kļūst arvien tukšākas. Nav bērnu, nav arī darba skolotājiem. Un lauku pedagogiem nākas meklēt citu nodarbi, kādu papildu ienākumu avotu vai braukāt no vienas izglītības iestādes uz otru, mēģinot sev nodrošināt slodzi un algu. Savukārt skolu direktori izmisuši domā, kā mazajā skoliņā nodrošināt visus vajadzīgos speciālistus. Turklāt jaunie nelabprāt izvēlas dzīvi un nepilnas slodzes darbu laukos. Kāds ir risinājums?
Fonta izmērs
Publikāciju cikls
Tuvplānā
