Aprites ekonomika ir arī par kāpuriem

Tīro tehnoloģiju klasteris “CleanTechLatvia” sadarbībā ar SIA “Biomund” īstenojis inovatīvu projektu – insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidi. Madonas novada Mārcienas pagasta “Muižniekos” insektu – melnās dzelkņmušas – kāpuru audzēšanai izmanto lauksaimniecības atlikumus. Mūs ar inovāciju Latvijas bioekonomikā iepazīstina vides inženieris Kārlis Sams no “Biomund”, kas pārzina visus procesus ražotnē.

Veicina melnās dzelkņmušas attīstību

Viņš uzsver, ka šobrīd ir svarīgi pierādīt, ka šāda augu izcelsmes atkritumu pārstrāde resursos var būt arī ekonomiski un tehnoloģiski pamatota un var kļūt par daļu no aprites ekonomikas Latvijā. “Kad sāku šo procesu, redzēju visu lielo atkritumu plūsmu, kas nāca uz poligoniem un izgāztuvēm. Biogāzes stacijas ir tikai viens veids, kā organiskos atkritumus pārstrādāt, bet lauksaimniecības atlikumu pārstrāde var notikt arī šādā, manuprāt, premium veidā. Aprites ātrums pārstrādes procesam ir tik liels,” viņš pastāsta.

“Muižnieku” kādreizējā liellopu fermā ir uzstādīta insektu audzēšanas eksperimentālā pilotiekārta, kas tapusi ar ELFLA finansiālu atbalstu. Varbūt kādam liksies neparasti, ka tiek veicināta melnās dzelkņmušas attīstība, lai tiktu pie kāpuriem un to miltiem. K. Sams norāda, ka vienlaikus ir gan mušas, gan kāpuri, gan pirmskūņošanās kāpuri. Dzelkņmušas vairojas ārkārtīgi ātri, 10% populācijas ir jāatstāj kāpuru iegūšanai, lai process turpinātos.

Pieaugušus kāpurus var kā galaproduktu izbarot dzīvā veidā, var izkaltēt un gatavot miltus. Laboratoriskā mērogā izpētītie iegūtie insektu milti ir kā komponente, ko var iestrādāt kombinētajā barībā. Piemēram, vienu procentu šo kukaiņu miltu pievienojot vistu barībai, var palielināt vistu dējību un veicināt labturību. Ārzemēs jau tas vairs nav jaunums, jo putnus baro ar šādu barību. Insektu miltus inovatīvi ražotāji pievieno arī zivju barībai. Atlikumus, kas ir insektu mēsli, potenciāli var izmantot organiskajam mēslojumam. Vērtība ir tikpat augsta kā slieku kompostam, vien viss ir jāpārbauda un zinātniski jāpierāda.

Lauksaimniecības atlikumi – kāpuru audzēšanai

Interesējoties par to, kādus lauksaimniecības un pārtikas atkritumus var izlaist caur kukaiņiem, ko tie ēd, kā barojas, vides inženieris atklāj: “Suga, ko mēs audzējam, ir melnā dzelkņmuša – kukainis no subtropiem. Vislabākā barība ir lauksaimniecības, pārsvarā graudu izcelsmes atlikumi. Tās, piemēram, ir alus drabiņas, kas paliek pēc alus ražošanas. Ir bijušas piegādes no Cēsu alus darītavas, bet Latvijā ir pietiekami daudz alus darītavu. Mums noder viss no graudiem – kas nav izmantojams, kam nav kvalitātes. Piemēram, pagājušajā gadā bija lietains laiks, graudi neizžuva, kā nākas, sāka bojāties. Zemnieki mums paši piedāvāja, vai nenoderēs. Lopiem tādus nedosi, bet mums noder.

Vienīgais, kas šos ražošanas atlikumus pārstrādā, ir šie kukaiņi. Insektiem var izbarot visus graudu izcelsmes atlikumus, arī tādus produktus, kam nav kvalitātes. Taču jārēķinās, ka insektiem nav zobu, tie nevar visas sēklas samalt, tāpēc viss ir jāsasmalcina. Zināms, ka pēc atlikumiem tīko arī lopi zemnieku saimniecībās. Taču lopi pārsvarā ir zālēdāji. Mums noder arī dažādas miziņas, atliekas pēc sulu spiešanas, piemēram, ābolu sulas spiešanas. Izspaidas izmantojam, tās pie mums nonāk sadarbībā ar uzņēmuma “Pharmeko Lettland” sulu cehu Bērzaunē. Mums var atvest arī kāpostu lapas, pāraugušus gurķus, kabačus, pārtikai neizmantojamus tomātus, dažādas mizas u.c. Ražotnē ir smalcināšanas inventārs, kas strādā ļoti labi, var samalt sīkās frakcijās.”

Insektu milti kā produkts

K. Sams, iepazīstinot ar ražotni, novērtē, ka lielais pluss, ko rada insekti, rodas jau 10 dienās: “No sīkiem kāpuriem varam tikt līdz lieliem, veselīgiem tārpiņiem, kas bagāti ar proteīnu. Nākamais solis ir izžāvēšana, eļļu saspiešana, kas ir smalka lieta. Konvencionāls produkts ir insektu milti, ko ražotāji var iestrādāt kombinētajā barībā. Mums ir jāsaskaņo visi parametri, lai atbilstu nozares prasībām, tāpēc eksperimenti turpinās. Zinām, kā pavairot, kā audzēt, nākamais solis – kā pārstrādāt, lai kukaiņu milti būtu produkts, ko izmantotu barības ražotāji, iestrādājot barībā kā komponentu. Krasi ir pieaugusi zivju miltu cena, arī insektu milti var būt risinājums. Suņu, kaķu barībā šis insektu komponents kalpotu kā saldais ēdiens. Dzīvnieku neapmānīsi, bet, pareizi iestrādājot, būtu proteīniem bagāta barība.

Tas ir izaicinājums mums, bet zviedru zivju barības ražotāji to dara. Ir viens noteikums – vajag saražot minimums vienu tonnu, kas jāaizsūta uz testēšanu.

Zivju, putnu barības ražotāji ar kilogramiem insektu miltu nekrāmēsies. Tā kā šis ir eksperimentāls projekts, ar to apjomu, ko mēs izaudzējam, nosegt to, ko ražotājam vajag, pagaidām nevaram. Ir jāpaiet laikam, lai tiktu līdz tonnām. Savukārt visi atlikumi, kas paliek, augot kāpuriem, kalpotu kā augu augšanas stimulators.

Mūsu uzņēmuma rīcībā ir iegādāts inkubators, kur mušas dzīvo un vairojas. Tā ir vissmalkākā lieta, kur nepieciešama atbilstoša temperatūra, kur neko nevar radīt ar cilvēka iesaisti. To mums izdevās sagādāt ar biznesa ideju konkursa “Madona var labāk!” atbalstu.”

Veids, kā izmantot organiskos atlikumus

K. Sama darbs pie insektu tēmas sākās jau pirms astoņiem gadiem. Viņš aptvēra, ka mūsu attieksme pret organiskajiem atkritumiem ir nepareiza un ir jābūt veidam, kā tos izmantot. “Viss aizsākās tīri aiz profesionālas intereses. Esmu daudz strādājis ar bīstamajiem atkritumiem un to sanāciju. Saskatīju risinājumu, kā varētu izmantot bioloģiskos atkritumus. Mēs kā patērētāji izmantojam tikai apmēram divas trešdaļas no tā, ko lauksaimniecībā saražo primārie ražotāji, bet pārējais netiek izmantots, labākajā gadījumā nonāk kompostā. Šis ir veids, kā dzīvot zaļāk, atgūt milzīgu daudzumu resursu, kas tiek pazaudēti vai labākajā gadījumā nonāk biogāzes stacijā, vai tiek izbaroti mājlopiem vai meža dzīvniekiem barotavās. Sastopot ieceres atbalstītājus, bija iespēja doties plašākā inovāciju virzienā, kas balstīts uz dabas iedvesmotām tehnoloģijām,” stāsta speciālists.

Viņš norāda, ka ir pagājis jau gads, kopš uzstādīta insektu audzēšanas eksperimentālā pilotiekārta. Sācies nākamais posms, kurā ir jānoslīpē, kā insektus labāk pārstrādāt.

“Tas būs paredzēts nākamajā projektā, kurā jau esam ielēkuši. Insektu kāpurus nevar tā vienkārši paņemt un izžāvēt, bet žāvēšanai ir jābūt pareizai, lai uzturvērtība būtu pēc iespējas augstāka, lai, samaļot miltos, insektu milti nonāktu barībā putniem, zivīm u.c. Pareizi arī eļļa ir jāizspiež, un tā ir vesela zinātne. Esmu bijis uz vairākām izstādēm. Skaidrs, ka lielās rūpnīcas pasaulē ir koncentrējušās uz milzīgām jaudām. Mums līdz šim bija svarīgi izaudzēt, tagad otrs stāsts – pārstrādāt. Paies apmēram pusotra gada, kamēr visu procesu noslīpēsim.”

“Biomund” ir uzņēmums ar deviņu gadu pieredzi. “Latvijā esam vienīgie, kas strādā šādā līmenī inovāciju jomā,” pastāsta K. Sams.

“Esmu beidzis Olaines koledžu kā vides inženieris, studējis Rēzeknes Augstskolā, arī ārzemēs – Francijā, Vācijā. Piedalījies arī gudrona dīķu izpētē, meklējot veidu, kā gudronu neitralizēt, kā to padarīt, piemēram, par kurināmo materiālu. Man vienmēr ir paticis meklēt jaunus risinājumus. Paralēli esmu audzējis mikroorganismus augsnes attīrīšanai,” uzņēmīgais vīrietis norāda. Uz jautājumu, vai inovācijām mūsu valstī ir atbalsts, uzņēmīgais inovatīvās ražotnes vadītājs atbild: “Ir, bet ļoti sarežģīti pie tā tikt birokrātijas dēļ.”

Videi draudzīgas izvēles sākas mājās

Ikdienā mēs izmantojam desmitiem dažādu tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļu, reti aizdomājoties par to ietekmi uz vidi un mūsu pašu labsajūtu. Tomēr arvien vairāk cilvēku izvēlas risinājumus, kas apvieno efektivitāti ar atbildīgu attieksmi pret dabu. Tieši šādu pieeju īsteno Madonas novada Cesvaines pagasta ģimenes uzņēmums “Baltais lācis”, radot bioloģiski noārdāmus mazgāšanas līdzekļus un ilgtspējīgus mājsaimniecības produktus, kas palīdz samazināt nevajadzīgu patēriņu, nezaudējot tīrības kvalitāti.

Sadarbībā ar Francijas uzņēmumu “La Droguerie” piedāvājumā ir videi draudzīgi sūkļi trauku mazgāšanai, kur mīkstā daļa ražota no celulozes un ir kompostējama, asā daļa no pārstrādātas plastmasas un valriekstu čaulas.

“Baltais lācis” dzima no vienkāršas pārliecības, ka tīrībai mājās nevajadzētu kaitēt dabai. Tas tika dibināts ar mērķi piedāvāt ekoloģiskus, efektīvus sadzīves produktus ikvienam. Ģimenes uzņēmuma dibinātāja Dagnija Lūse-Preisa uzsver, ka arvien pieaugoša cilvēku vēlme pēc pārmaiņām ikdienā ir galvenā iedvesma turpināt iesākto.

“Tā bija vienkārši traka ideja, kas ienāca prātā, gaidot jaunāko bērniņu, un rezultējās ar panākumiem, jo šobrīd brīžiem nemaz netiekam galā ar pasūtījumu apjomu! Nevarējām atrast mazgāšanas līdzekļus, kas der mums visiem, tāpēc sākām tos ražot paši. Nu jau vairāk nekā 12 gadus paši sev taisām videi draudzīgu sadzīves ķīmiju, tai skaitā veļas pulveri. Tā nu beigās nolēmām piedāvāt mūsu gadiem noslīpētos produktus arī citiem, paralēli tam vadām konsultācijas un meistarklases, kurās palīdzam arī citiem atrast veidu, kā izveidot savām vajadzībām piemērotāko formulu,” par videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu ražošanas ideju pastāsta D. Lūse-Preisa. “Vēlamies parādīt, ka ilgtspējīgi produkti nenozīmē kompromisu kvalitātē. Ražojam dabai draudzīgus produktus, kuri ir ar augstu efektivitāti, bioloģiski noārdāmi, turklāt pie mums uz vietas tos var iegādāties savā traukā bez iepakojuma. Vēlamies iedrošināt cilvēkus pamēģināt dzīvot videi mazliet draudzīgāk. Ja, piemēram, katru otro mazgāšanas reizi ierasto līdzekļu vietā izmantos ko videi draudzīgāku, tas jau uz pusi samazinās piesārņojumu, būs mazāk plastmasas iepakojuma utt. Tāpat produkcija ir bioloģiski noārdāma. Tā sadalās samērā īsā laikā, neatstājot toksiskus atkritumus.

Videi draudzīga mājokļa kopšana nav tikai modes tendence – tā ir iespēja ikdienā pieņemt pārdomātākus lēmumus. Izvēloties produktus, kas saudzē gan cilvēku, gan apkārtējo vidi, iespējams samazināt ķīmisko vielu nonākšanu dabā un vienlaikus veidot ilgtspējīgākus paradumus. Mazas pārmaiņas ikdienā var radīt lielu ieguvumu ilgtermiņā.”

Dagnija turpina: “Jāteic, ka sākotnēji interesentos vērojama piesardzība, bet pamēģinot ir patīkami pārsteigti par efektivitāti. No tradicionālajiem mazgāšanas līdzekļiem mūsu produkcija, pirmkārt, atšķiras ar sastāvu. Tas ir skaidrs, viegli saprotams. Sastāvā ir tādas vielas kā soda, citronskābe, sāls, bez fosfātiem, hlora un optiskajiem balinātājiem. Otrkārt, atšķiras arī ar ražošanas veidu. Veids, kādā mēs ražojam, ir pēc iespējas videi draudzīgs un izslēdz lieku sastāvdaļu pievienošanu vizuāli vienveidīgam efektam. Ir redzama atšķirība starp komerciāli ražotu pulveri un mūsu ražojumu. Arī ražošanas laikā cenšamies samazināt ietekmi uz vidi. Ražošanai nepieciešamās iekārtas izmanto elektrību, taču pārējos procesus, cik vien iespējams, veicam manuāli. Dokumentāciju glabājam elektroniskā formātā, lieki netērējam resursus, printējot rēķinus, pavadzīmes utt. Ražošanas atkritumu ir ļoti maz. Tos šķirojam atbilstoši to veidam un cenšamies pēc iespējas vairāk izmantot atkārtoti vai nodot pārstrādei. Produktu iepakojumam izmantojam papīra zip lock maisiņus. Šobrīd tas ir optimālākais risinājums, jo iepakojums pasargā pulverveida produktus no mitruma un palīdz saglabāt to kvalitāti. Vienlaikus turpinām meklēt vēl videi draudzīgākus iepakojuma risinājumus, kas nodrošinātu tādu pašu produkta aizsardzību. Iepakojums ir maksimāli minimizēts, lai neradītu liekus atkritumus, vienlaikus nodrošinot produkta kvalitāti un aizsardzību pret mitrumu.”

Runājot par videi draudzīgiem tīrīšanas līdzekļiem, daudzi joprojām ir skeptiski. Nereti valda uzskats, ka tie nespēj tik efektīvi notīrīt netīrumus, dezinficēt virsmas vai tikt galā ar grūti iztīrāmiem traipiem kā tradicionālā sadzīves ķīmija. Šādas bažas ir saprotamas, jo ilgu laiku efektīva tīrīšana tika saistīta ar spēcīgām ķīmiskām vielām un asu smaržu. Taču pēdējos gados videi draudzīgie tīrīšanas līdzekļi ir būtiski attīstījušies, un arvien vairāk pētījumu un lietotāju pieredzes apliecina, ka tie var būt gan efektīvi, gan droši cilvēka veselībai un videi.

“Tiesa, klienti bieži jautā: “Vai tie dabīgie pulveri tiešām mazgās?” Videi draudzīgs līdzeklis mazgā tikpat labi kā parastais, turklāt bez ķīmiska aromāta. Saņemu ziņas sociālo tīklu pastkastītēs, cilvēki priecājas, ka pulveriem tiešām nav nekāda aromāta un mazgā ļoti labi. Piemēram, traukiem nav mazgāšanas līdzekļa piegaršas, kā bija no ierastajiem līdzekļiem. Veļa tīra, un beidzot pārgājusi ādas nieze. Izvēloties videi un cilvēkam draudzīgus mazgāšanas līdzekļus, nav jāmaina līdzšinējie paradumi trauku vai veļas mazgāšanā. Ja līdz šim tika mazgāts ar šķidrajiem mazgāšanas līdzekļiem, tad pirmajā mirklī var būt neierasti lietot tos pulverveidā. Citādi – jāseko līdzi lietošanas instrukcijai. Mūsu produkti ir koncentrēti un paredzēti ilgam laikam, jo jāizmanto tiešām maz. Sociālajos tīklos dalos ar padomiem, iesaku ko pievienot, lai tie kalpotu vēl ilgāk. Tāpat stāstām par to, par ko cilvēki ikdienā varbūt neaizdomājas. Apģērbs, ko velkam, pieskaras mūsu ādai, vielas, ar ko mazgājam, var nonākt tiešā saskarē ar ādu. Mazgājot traukus, daļiņas no mazgāšanas līdzekļa var palikt uz traukiem un, tos lietojot, nonākt mūsu organismā. Ir svarīgi to zināt un izprast, kāds kaitējums var tikt nodarīts,” uzsver D. Lūse-Preisa. “Noteikti jāpievērš uzmanība produkta sastāvam. Gadās redzēt produktus, kur ir īpaši piestrādāts pie iepakojuma noformējuma, lai radītu iespaidu par dabai draudzīgu produktu, taču sastāvs nav videi draudzīgs vai arī par to nav nekādu ziņu ne uz iepakojuma, ne mājaslapā. Ilgtspēja mums nozīmē pieņemt pārdomātus lēmumus ikdienā – radīt kvalitatīvus produktus, samazināt ietekmi uz vidi un domāt par ilgtermiņa, nevis īstermiņa ieguvumiem. Vēlamies paplašināt videi draudzīgo produktu klāstu, turpināt meklēt vēl ilgtspējīgākus iepakojumu risinājumus un iedrošināt arvien vairāk cilvēku ikdienā izvēlēties videi draudzīgākus produktus. Un patiesi, cilvēki Latvijā kļūst videi draudzīgāki. Turklāt visās paaudzēs, ne tikai jaunieši, kas vēlas ilgtspējīgus risinājumus, arī ģimenes ar maziem bērniņiem, cilvēki ar ādas problēmām, kuras rodas no mazgāšanas līdzekļiem, daudzi meklē dabai un cilvēkam draudzīgākus risinājumus. Daļa pārceļas uz laukiem un saprot, ka tas, ko aizvada kanalizācijā, paliek gruntsūdeņos, arī aka nereti ir netālu. Tipiskākā kļūda, kas tiek pieļauta, ir tā, ka cilvēki lieto pārāk lielas pulvera devas. Nezinu, kur šī ideja radusies, bet bieži dzirdu, ka cilvēki uzskata dabai draudzīgi ir lietot jebkādus šķidros mazgāšanas līdzekļus. Tomēr jāatzīst, ka plastmasas pudele vien jau ir videi ne pārāk draudzīgs materiāls. Mūsu zaļais mērķis ir soli pa solītim, aicinot arī citas ģimenes, izvēlēties arvien videi draudzīgākus risinājumus ikdienā. Ir patiess prieks, ka arvien vairāk cilvēku ikdienā piedomā un izmanto ilgtspējīgus risinājumus. Arī mūsu ģimene videi draudzīgu dzīvesveidu piekopj jau ļoti sen. Pirmkārt, jau paši audzējam daļu pārtikas, ko vien iespējams, iegādājamies no vietējiem zemniekiem, veikalu apmeklējam reizi divās nedēļās, ne biežāk. Izmantojam dabai draudzīgu sadzīves ķīmiju un kosmētiku. Bet ikvienam, kurš vēlas būt videi draudzīgs, iesaku izvēlēties vienu mazu apņemšanos un pie tās pieturēties. Piemēram, doties uz veikalu ar savu auduma maisiņu. Pēc laika pievienot vēl kaut ko. Šādi mazās apņemšanās krāsies un ieradumi nostiprināsies.”