Šodien vārdadienu svin salacgrīviete Inese KOLUŠKINA. Par to, kā tikusi pie šāda vārda, viņa savulaik jautāja vecmammai. – Labi, ka Inese, nevis Cecīlija! – viņa atbildēja. Vecāki – Jānis un Svetlana Zvejnieki – stāvējuši pie gultiņas un piedāvājuši meitai variantus: – Kad tētis teicis: “Cecīlija”, esot savilkusi seju neapmierinātā izteiksmē. Mamma sacījusi: “Nē, Inese!”, un es esot sākusi smaidīt, – atstāsta sarunbiedre. Neapgalvojot, ka vārdam kāda vaina, tomēr Cecīlija skanētu savādi… Vēl interesanti, ka skolas gados daudzi Inesi zināja tikai kā Zīļuku. Lielākā daļa sauca mīļvārdiņā, kas sekoja viņai no bērnudārza līdz pat vidusskolai.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.