Latvijā sākta mežacūku ķeršana un aprīkošana ar GPS kaklasiksnām, lai pētītu dzīvnieku pārvietošanos, sociālo un teritoriālo uzvedību Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās. Šobrīd mežacūkas ar GPS siksnām aprīko Cēsu un Talsu novados.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR» un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» aicina medniekus pētījuma norises laikā nemedīt ar GPS kaklasiksnām un ausu krotālijām iezīmētās mežacūkas. Jo ilgāk iezīmētais dzīvnieks tiek saglabāts, jo vairāk datu pētnieki var iegūt par tā pārvietošanos un uzvedību.
Mežacūkas tiek notvertas un aprīkotas ar GPS kaklasiksnām, kas ļauj sekot konkrētu dzīvnieku pārvietošanās maršrutiem. Tās tiek apzīmētas arī ar ausu krotālijām, lai dzīvniekus būtu iespējams vizuāli atpazīt. Papildus GPS datiem tiek izmantota informācija no slēpņu kamerām un noteikts pētījumā iesaistīto dzīvnieku ĀCM statuss.
Ja iezīmētā mežacūka tomēr nejauši nomedīta vai atrasta beigta, pētnieki aicina:
- nofotografēt dzīvnieku un tā iezīmējumu, izmantojot mobilo tālruni ar lietotni, kas saglabā atrašanās vietas koordinātas (piemēram, NoteCam);
- ziņot par atradumu uz inst@silava.lv vai zvanīt «Silavas» zinātniskajam asistentam Aivaram Ornicānam pa tālruni 29172201.
Ja atrasta nokritusi GPS kaklasiksna vai krotālija, pētnieki ļoti novērtēs iespēju to atgūt.
Telemetrijas metode Latvijā mežacūku izpētē tiek izmantota pirmoreiz un tā ļaus iegūt precīzus datus par dzīvnieku pārvietošanos un uzvedību. Pētījumā paredzēts noskaidrot, cik lielās teritorijās mežacūkas pārvietojas, kā to pārvietošanās mainās dažādos laika periodos un sezonās, kā arī to, kādi ir dzīvnieku savstarpējie kontakti un kā atšķiras atsevišķu dzīvnieku un baru teritoriālā uzvedība. Šāda informācija ir būtiska, lai labāk izprastu ĀCM izplatību mežacūku populācijā un efektīvāk plānotu tās pārvaldības un slimības ierobežošanas pasākumus. Pēc ĀCM izplatības viļņa šo dzīvnieku blīvums ievērojami samazinās, taču pēc vairākiem gadiem populācija var strauji atjaunoties, tādēļ svarīgi izprast, kā šādos apstākļos mainās to pārvietošanās un savstarpējie kontakti.
Pētījumā iegūtie dati palīdzēs precīzāk plānot mežacūku populācijas pārvaldības un ĀCM kontroles pasākumus, kā arī būs nozīmīgi, plānojot iespējamās mežacūku vakcinācijas kampaņas nākotnē.
Pētījumu Latvijā īsteno «BIOR» sadarbībā ar «Silavu» Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas «Apvārsnis Eiropa» projektā ASFaVIP. Latvijā šis pētījums turpināsies līdz 2027. gada 28. februārim.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.