Visa pasaule līdz ar koronavīrusa izplatību kļuvusi citādāka. Arī Limbaži. Tas sajūtams ik uz soļa – uz ielām cilvēku maz, arī auto redzami retāk. Vairs nav jālasa grāmatas (tās bibliotēkās nav tik vienkārši pieejamas), var burtot lapas, kas vīd uz daudzām durvīm. Pie tam jālasa uzmanīgi. Pagājušās nedēļas sākumā tiku ar kaunu izraidīta no kāda kabineta, jo nebiju rakstīto izlasījusi līdz galam. Pavirši uzmetot acis rakstītajam, sapratu – aha, slimajiem un tiem, kas atgriezušies no svešzemēm, ieeja liegta. Bet ne tikai… Jāatzīst, ka valsts un pašvaldības par savējiem gādā – ir iespēja strādāt attālināti, algas maksā, pat iekrājušos atvaļinājumus nevienu nevar piespiest izmantot – tā vēsta Labklājības ministrijas preses dienests. Daudzu iestāžu durvis ir slēgtas ne vien pārnestā nozīmē (klienti aicināti pirms tam pieteikties vizītei), bet arī tiešā. Ārpusē izlikta pastkastīte, tādēļ, ja dodaties uz kādu iestādi, kur jānogādā iesniegums, ņemiet līdzi pildspalvu. Un ja neesat limbažnieks, rēķinieties, ka tā rakstīšanai var nākties meklēt tuvāko soliņu.
