Šis ir pārdomu laiks, kad izvērtējam pašu un reizumis arī līdzcilvēku paveikto. Šoreiz sarunai izvēlējāmies Limbažu muzeja galveno krājuma glabātāju Diānu NIPĀNI. Ar viņu Auseklim iznācis daudz sadarboties pārdesmit gadu. Tātad viņa labi pārzina gan savus pienākumus, gan muzejnieku misiju kopumā. Šoreiz Diāna vispirms vedināja uzmest acis Limbažu muzeja šīgada lielākajam ieguvumam – izremontētajai un labiekārtotajai krājuma telpai, kur glabājas mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, suvenīri un citas vērtības. Šai telpā nopietns remonts līdz šim nav bijis, vien pārkārtojumi. Nu tas pamatā veikts par naudu, ko muzejam ziedojusi Limbažu labvēle, nu jau aizsaulē aizgājusī Vilipsones kundze no Anglijas. – Uz muzeju atnācu 1999. gadā, un pa šīm divām desmitgadēm krājuma priekšmetu skaits stipri pieaudzis – šobrīd muzejā glābājas vairāk nekā 55 tūkstoši vienību. Kad no ārzemēm saņēmām Jāņa Cīruļa gleznas, kas aizņēma ļoti daudz vietas, bija jādomā, kā tās uzglabāt. Toreiz uzbūvējām šo koka karkasu, kas stāv joprojām, bet nu reizē ar remontu salikām jaunus plauktus. Gribētos izbīdāmos, kādi ir lielajos muzejos, bet tas izmaksā dārgi un vajag arī plašākas telpas. Mums te ir plaukts pie plaukta. Derētu arī jaunas krājuma telpas, jo noslogojums esošajām ir par 80%, – rūpes atklāj vēstures glabātāja.
