Maija otrā puse ir pēdējais brīdis ceļošanai uz Grieķiju. Pirmkārt, karstums joprojām ir paciešams – vasaras pilnbriedā jūs riskējat izbaudīt pat 40 grādu svelmi. Otrkārt, arī tūrisma sezona vēl tikai iesilst, lai gan tā īsti neliekas, nonākot Atēnās, kur pa centrālajām ielām brīžam plūst šķietami nebeidzama cilvēku straume – vietējie, imigranti, dažādu valstu tūristi, ļaudis, kuri dodas uz darbu, un bezpajumtnieki… Grūti iztēloties, kas notiek vasaras mēnešos, kad atvaļinājumos dodas lielākā daļa Eiropas. Spriediet pēc skaitļiem – pērn jūlijā Grieķiju apmeklēja divreiz vairāk cilvēku nekā maijā. Nav jau nekāds brīnums, jo tā ir starp populārākajiem galamērķiem pasaulē. Esmu izaugusi, mācoties tā sauktā Eiropas civilizācijas šūpuļa vēsturi, grāmatās pētot mākslas attēlus un izklaides pēc lasot stāstiņus par grieķu dievu piedzīvojumiem. Tā neviļus radās vēlme kaut ko no tā visa sajust un redzēt dabā.
