Korģeni apmeklēju tūdaļ pēc valsts svētkiem mēneša sākumā. Rīta puse rādījās apmākusies un lietaina, bet pēcpusdienā noskaidrojās, un Korģenē mani sagaidīja saule. Tobrīd vislielākā iedzīvotāju kustība bija manāma pie vietējā veikaliņa. Uzrunātie kopumā ar dzīvi šeit ir apmierināti, katram savas aktuālas lietas darāmas, taču daudzi norāda – gribētos labu un arī sliktos laikapstākļos izbraucamu ceļu uz Salacgrīvu. Ir bibliotēka, bērnudārzs, feldšerpunkts, veikals, taču iedzīvotāju agrāk bija daudz vairāk, un tā pietrūkst.
