Vidrižos viesojos tieši pirms trim nedēļām – marta pēdējā dienā. Lietus te rasināja, te pakšķināja, pie vietējiem veikaliem pēc nelieliem pirkumiem piestāja pagasta centram cauri braucošie šoferi, bet dīķī sinhronajā galviegremdēšanā trenējās gulbji. Dzīve nokrišņu dēļ neapstājas, vien laukā bija mazāk ļaužu. Vidrižos sastaptie par dzīvi nesūdzas, bet vienlaikus prot kritiski izvērtēt situāciju, saskatīt pretrunas un izdarīt ne tikai glaimojošus secinājumus.
