Par to pastāstīt Lēdurgas pagasta biedrība Kamolītis bija aicinājusi etnogrāfi, Latvijas Universitātes doktoranti, vācbaltieša Herberta fon Blankenhagena grāmatas Pasaules vēstures malā tulkotāju Indru Čeksteri. H. fon Blankenhagens, Klinkenbergas/Akenstakas barona dēls, kādu laiku bija Ungurmuižas pārvaldnieks. Tie, kuri šo darbu lasījuši, zinās, ka tās autora atmiņas par veco Vidzemi laikā no 1913. līdz 1923. gadam apkopojis un ievadu uzrakstījis cits baltvācietis – Hanoverē dzīvojošais doktors, brīvkungs Aksels fon Kampenhauzens. Viņš ir Ungurmuižas – dzimtas šūpuļa – īpašnieka, 1919. gada 26. maijā sarkano nošautā Baltazara Armina fon Kampenhauzena mazdēls. Tātad no kupli sazarotās Kampenhauzenu dzimtas, tuvs radinieks Rudolfam, kuram kā pēdējam līdz agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Lēdurgas muiža. Pateicoties Akselam, Indras rokās nonākuši arī Rudolfa sievas Elzes fon Kampenhauzenas, dzimušas fon Klotas, atmiņu pieraksti. Tie ļauj uzzināt, kā abi Lēdurgas muižā saimniekojuši un kāpēc to nācies atstāt, tāpat ieskatīties baltvāciešu pārdzīvojumos Otrā pasaules kara laikā.
Lēdurgas muiža un tās pēdējie īpašnieki
