Liepupes pagasta Kušķu māju saimniece Inese Krastiņa smejas, ka viņas truši nav redzēti Lieldienās cilpojam apkārt un dalām krāsotas olas. Viņa pati gan, kad jaunākais dēls Haralds bija mazāks, pa raibai olai mēdza paslēpt arī garaušu būdās. Nu jau puisis tādā vecumā, kad to meklēšana varētu šķist pārāk bērnišķīga nodarbe, taču trušu saimniecībā gan viņš mammai mēdz palīdzēt. Savukārt pateicoties Haralda vecākajam brālim Arnim, šie dzīvnieki vispār nonāca Kušķos. Puisis skolas laikā aktīvi darbojās Liepupes mazpulkā, un viengad tur izskanējis rosinājums audzēt trušus. Mamma pret šo dēla vēlmi sākotnēji bijusi diezgan skeptiska: – Teicu, lai apdomā labi – tas nav kā kartupeļus vai burkānus dārzā audzēt, šī ir dzīva radība, par ko katru dienu būs jārūpējas. Tomēr dēls ļoti gribēja pamēģināt. Tikām pie trušiem, un galu galā nevis Arnis, bet es pati aizrāvos.
