21. augusta pievakarē Ozolaines pirmsskolas izglītības iestāde svinēja 55. jubileju. Svētku rotā bija gan allaž skaistā apkārtne, gan pats nams, kura telpās varēja aplūkot arī daudzas fotogrāfijas. Sarīkojums sākās pagalmā pie ieejas ēkā. Jāatzīst, ka saulīte ozolainiešus mīļo. Jubilejas reizēs allaž ir brīnišķīgi laikapstākļi un var lustēties ārā. Tā bija arī šoreiz – prognozētā vētra un lietusgāzes Latvijā ieradās nākamajā dienā, bet piektdien valdīja gluži vasarīgs siltums. Aizkustinošs bija jau pasākuma sākums, kad viss pedagogu un darbinieku kolektīvs ar vadītāju Zintu Skrastiņu priekšgalā gluži kā rotaļā līču loču izstaigāja ciemiņu (var arī teikt, ka savējo – bijušo darbinieku un audzēkņu, draugu) rindas, sasveicinoties un samīļojot katru. Pēc tam atrodot zīmīgu skaidrojumu, kas ir bērns un kas dārzs, un kas notiek, ja abus vārdus sakausē vienā, un kādi ir šī īpašā dārza kopēji.
Gatavojoties jubilejai, pedagogi un darbinieki bija atcerējušies, kā viņu dzīvē ienācis šis bērnudārzs, ko tas katram nozīmē. Sapņa piepildījumu, labāko kolektīvu, māju sajūtu, fascinējošo iespēju būt daļai no mazo ķiparu pieaugšanas ceļa, pārsteidzošās emocijas no pirmā iespaida – es te nepalikšu, tikai pagaidām – līdz nostrādātiem 25 gadiem, jūtoties laimīgai… Z. Skrastiņa, kurai Ozolaines dārziņš ir vienīgā darbavieta jau vairāk nekā 50 (!) gadus, atzina, ka šeit katrs mirklis viņai bijis un ir īpašs. – Esmu savā vietā ar saviem cilvēkiem – vislabākajiem pasaulē.
Maksas raksts
Pilno rakstu vari lasīt ar Digitālo abonementu
Ja Tev jau ir abonements – pieslēdzies. Ja vēl nav, noformē Digitālo, E-avīzes vai Drukātās avīzes abonementu, un raksts atvērsies pilnībā.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.