Māras diena – 25. marts – Latvijā ir īpašs datums. Tautas tradīcijās tā iezīmē priecīgo pavasara atmodu. Taču vienlaikus tā ir bezgala skumja diena, kad atceramies 1949. gada izsūtīšanas un pieminam komunistiskā genocīda upurus. Limbažos gadiem bijis ierasts, ka šajā dienā gan paši izsūtītie, gan tie, kuri vēlējās noliekt galvas viņu pārdzīvotā priekšā, pulcējās pie represēto pieminekļa pie kultūras nama. Pēc tam sirmgalvji kavējās atmiņās, pasēžot kultūras namā vai pašvaldības ēkā, iemalkoja kafiju, paskatījās pašdarbnieku priekšnesumus. Šopavasar bija citādāk. Valdības rīkojums par ārkārtas situāciju paredz, ka publiskus pasākumus nedrīkst rīkot. Tā nu ierastais atceres brīdis izpalika, tomēr trešdien pie pieminekļa dega sveces, represētie nāca pa vienam vai divatā, nolika ziedus, brīdi parunājās un, vēlot cits citam izturību, atvadījās. Ar ziediem pie pieminekļa ieradās arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un viņa vietniece Ineta Zariņa.
Represijās salauztos likteņus piemin bez publiskiem atceres pasākumiem
