1999. gadā Salacgrīvas muzejā nonāca daļa Lielsalacas draudzes arhīva, ko kādreiz, 1980. gados, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas toreizējais inspektors Ojārs Spārītis atrada Salacgrīvas luterāņu baznīcas bēniņos un nodeva Limbažu muzejam. Tā kā 1998. gadā nodibināja muzeju Salacgrīvā, dokumenti tika atdoti mums daļēji jau sistematizēti un sakārtoti. Visvairāk dokumentu ir dažādos rokrakstos latviešu, krievu un vācu valodā, ir iespiestais materiāls arī dažādās valodās un dažādos šriftos.
Pievienojies sarunai
Komentēt var pieteikušies lasītāji
Tā mēs zinām, kas raksta, un neviens nevar uzdoties par citu cilvēku.