Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jauniem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus. Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi, ilgstoša spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas saslimšanas. Kā stresa hormoni ietekmē ķermeni un ko iespējams darīt, lai mazinātu ilgstoša stresa radītās sekas?
Nokļūstot stresa situācijā, aktivizējas virsnieru hormoni kateholamīni – adrenalīns un noradrenalīns jeb norepinefrīns – un glikosteroīds kortizols. Tie ļauj mobilizēt organisma resursus ārējam kairinājumam, kamēr ķermenis adaptējas stresa faktoriem un veiksmīgi pārvar to radīto ietekmi. Atrodoties ilgstošā stresā, ķermenis pastāvīgi darbojas aizsardzības režīmā, tā nodarot kaitējumu gan cilvēka garīgajai, gan fiziskajai veselībai.
