Šķiet drusku neticami, bet Radošā pietura jau paspējusi noiet gandrīz desmit gadu ciklu! Pašā pirmajā lappusē 2010. gada decembrī uzrunāju lasītājus, solot, ka šī būs vieta, kur mazliet piestāt un pasmelties kaut ko sirdij un dvēselei. Gribētos atzīt, ka lielā mērā tas arī ir izdevies. Bet, lai tā notiktu, ļoti svarīgs bijis daudzu radošo un rakstošo mūspuses cilvēku atbalsts. Gan to, kuri atsaukušies paši, piedāvājot savus darbus publicēšanai, gan arī pārējo, kas uzrunāti, neatteica. Mana vislielākā pateicība jums ikvienam! Teiksiet, ka izklausās pēc atvadu runas? Jā, tāds brīdis nu ir pienācis, jo šī ir pēdējā manis veidotā Radošā pietura. Ar oktobri dodos projām arī no Ausekļa, bet ļoti ceru, ka labi iesāktajam līdzīgā vai varbūt citādā veidolā būs turpinājums…
